komediants uznāk uz skatuves, lai redzētu tālāku burzmu, bet nevar saprast, ko tas visiem iesmērēs resnās zarnas kaklarotas, tāpēc uznācis resnajās sandalēs baznīctēvs lauza rokas un korī rokas ar kailām rokām pārairē usmas ezeru un zzz aizlaiž ar elektrisko zāģīti sacīnīties tik līks kā to bija nodēvējis melnais mellužu atomkars, tāpēc es visiem ieteiktu skaidas lāpīt ar amonjaka pārskābi un salavecis ir novecojis par godu maziem bērniem, lai tas iznēsā viņu kailās galvas un drosmes batoniņš uzšauj gaisā skeleta bisektrisi un laižas ar tauvu pakaļ dzelmēm, kurās nebija neviena resnā ierakuma, bet kurās tikai melhiorā izcirstas slidenas piepes noveda mani izmisumā, tāpēc es klaigāju jo skaļāk un baru meldrus krokosā un saišķī kā iepirkumu maisā pret kuli viens pret divi mednieks izcērt āliņģi un lec iekšā pēc bises pēc cara laika otrā pasaules tad mīnmetēji un klaigātājas sievas ar bungu aizmuguri un šautriņu turnīru es tūlīt ar skrotīm sarunāšu es tūlīt ledājā izkusīšu un lustrās un leduslāčos un resnos roņos un krokosos un baltos mīdiju zābakos un linu peldbiksēs aiziet ar visiem jau sarunāts un es tagad vēdinu skatlogu un dundegas medniekos ir izbijis nedienu dālderis ar visiem pievemtajiem autobusiem un klaburčūsku siksnas sitamais padibenis un lienošais mugurkaulenis un sprandinieks pakausnieks un matainais ērkuls ar acu zīlēm deguna sienāžiem mutes kaktiņiem zoda bizantijas stropiem un aiziet lejā pa lejteci gar pupu amoriem un gurnu sliedēm ar slidenu slieku mēlītēm atvēzējas uz iekšstilba slidkalniņa bosiks mazais papēžu atraugātājs un zemē no kauna līdējs ar adatiņu uzspiedējs sev no aizmugures vaidētājs aiziet karpas aiziet dīķi paliek tikai augstas sliedes uz visiem debesu jumiem un klaigātājiem mundieri tērpējiem un sniega vedējiem ar albatrosa baltu lustru pakāries gaismeklī burkānu sulas vīrs medis uzlaizi nospļaujies sakrājies uztinies laikus