Biju piemirsusi te atnaakt un pakaveeties, shis zhurnaals ir emocijaam un sajuutaam, nevis notikumiem. Kaads komentaars mani atsauca atpakalj.
Mana dziive ir laba, skatoties no vairaakiem skatupunktiem, bet no pasha ieksheejaa- slikta.
ESmu atkal citur. Citaa valstii. Es nezinu, kad es nostabilizeehos un stradaashu, dzmedeeshu beernu un beidzot ieguushu tiesiibas. It kaa prasaas, it kaa nee.
Reizeem juutos paaraak veca.
Reizeem liekas, ka viss veel priekshaa.
Atkal sastaadiiju sapnju sarakstu.
Kaut tie sapnji aatraak piepildiitos, lai vareetu redzeet iespeejas un ceriibu..
Peec vinja peedeejaa e-pasta es biju paaraak shokeeta, lai atbildeetu, es paarcirtu daudzas saites, nogriezu komunikaacijas iespeeju, bet katru nakti taapat tie jautaajumi, asasras, paarmetumi un paardomas naak klaat un rausta mani. Es nveienam to neatklaaju.
Jau 2 meeneshus es situ sev pa pirkstiem, lai nemekleetu informaaciju par vinju internetaa, aizliedzot runaat par vinju.
Vinji jautaa- kaapeec tu joprojaam neesaa saderinaashnaas gredzenu?
Nezinu.
Varbuut taa ir mana vieniigaa saikne, kad es biju laimiiga? kad es biju es pati, liidz man lika mainiities? kad es domaaju, ka miilestiiba ir tiira, nevis amour fou?