Kurvjzieža kontemplācijas

krii

17.8.11 12:40

Nevarētu gluži teikt, ka esmu savā sliktākajā fiziskajā formā - vismaz ciktāl tā attiecas uz izturību un lokanību. Tomēr mani nomāc tas, ka joprojām skrienu ļoti lēni. Regulāros stingros treniņu grafikus ievērot man nesanāk, jo pati ar visu savu dzīvi esmu pārāk haotiska, un ieplānotās lielākās slodzes dienas mēdz sakrist ar pēkšņiem slapjdraņķiem, iesnām, paģirām, mēnešreizēm, smeldzošām potītēm, nobrāztiem ceļgaliem, rītiem pēc negulētas nakts un citām fatālām kataklizmām. Daudz labāk man padodas visnotaļ elastīgi plānojumi ar periodiskiem laika vai distances summējumiem - nu, tur noskriet, piemēram, nedēļā noteiktu stundu vai kilometru skaitu.
Un tagad man ir dilemma - vai būtu pareizāk puslīdz regulāri skriet 10 km, cenšoties pakāpeniski uzlabot rezultāta laiku vai regulāri skriet katru-gandrīzkatru dienu pa stundai, cenšoties šajā stundā satilpināt aizvien lielāku distanci?

• 11 raksta
• ir doma

• bozena

  17.8.11 13:03

  

  Es jau neesmu eksperts, bet varbūt tev pulss jāpamēra un vadoties no rezultāta arī jāpielemj, skriet ātrāk vai ilgāk. Ja ir kādas rezerves, bliež ātrāk, ja tā, ka jau asinis pa degunu, spiež uz izturību.
  Es te no kolēģiem Ar Visādām Tādām Attiecīgām izglītibām samācījos, ka tomēr esot jāieklausās sevī. Ja nav kur likt naudu, ir jau vēl Sporta laboratorija, kur var aizbraukt pakonsultēties un pamērīt dažādus rādītājus ne tik vien pulsu, un vēl šitā Olimpiskā vienība.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.8.11 13:14

    

    Ak, ar to ieklausīšanos un sadzirdēšanu man problēmu nav - pagaidām arī bez pulsometra esmu ļoti labi jutusi, kad forsēt, kad bremzēt.
    Jautājums drīzāk ir - vai slodzi dozēt ar distanci vai ar laiku?

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • helvetica

      17.8.11 13:26

      

      laiku. viennozīmīgi

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        17.8.11 13:29

        

        Respektīvi - atstājot laiku kā konstanti vai kā mainīgo?

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • helvetica

          17.8.11 13:38

          

          skriet katru-gandrīzkatru dienu pa stundai, cenšoties šajā stundā satilpināt aizvien lielāku distanci. konstante tobiš

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • begemots

            17.8.11 16:10

            

            tobiš skriet arvien ātrāk.

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais
            • Diskusija

            • helvetica

              18.8.11 03:20

              

              tobiš tērēt pēc iespējas mazāk laika (laiks ir nauda).
              Un, jā, sākumā takš autōre sūdzas par savu pārāk lēno skrējienu, ko gribētos tā kā uzlabot...

              • Atbildēt
              • Iepriekšējais

• bozena

  17.8.11 13:54

  

  Es izvēlētos metodi, kas taupa laiku, jo lai nu kā, dzīve tak nav tik gara, lai mēs katru dienu divarpus stundu nepstarpināti sportotu.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.8.11 14:09

    

    :)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• likewise

  17.8.11 14:01

  

  man labāk patīk pirmais variants ar konstantu distanci mēģinot uzlabot laiku, bet tas laikam atkarīgs no tā, kā ir pierasts skriet/kā patīk. es justos neomulīgi, ja būtu pierasto distanci noskrējusi un man vajadzētu skriet vēl, tīri psiholoģiski.
  es gan skrienu mazu distanci, 2.5 km, kādreiz 3.5, pa vienu un to pašu maršrutu.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.8.11 14:11

    

    Nujā, es skrienu stipri garākus gabalus un dažādos maršrutos, lai neapnīk. Līdz ar to es bez speciālas rēķināšanas parasti pat nezinu, cik km esmu noskrējusi.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais