Nevarētu gluži teikt, ka esmu savā sliktākajā fiziskajā formā - vismaz ciktāl tā attiecas uz izturību un lokanību. Tomēr mani nomāc tas, ka joprojām skrienu ļoti lēni. Regulāros stingros treniņu grafikus ievērot man nesanāk, jo pati ar visu savu dzīvi esmu pārāk haotiska, un ieplānotās lielākās slodzes dienas mēdz sakrist ar pēkšņiem slapjdraņķiem, iesnām, paģirām, mēnešreizēm, smeldzošām potītēm, nobrāztiem ceļgaliem, rītiem pēc negulētas nakts un citām fatālām kataklizmām. Daudz labāk man padodas visnotaļ elastīgi plānojumi ar periodiskiem laika vai distances summējumiem - nu, tur noskriet, piemēram, nedēļā noteiktu stundu vai kilometru skaitu.
Un tagad man ir dilemma - vai būtu pareizāk puslīdz regulāri skriet 10 km, cenšoties pakāpeniski uzlabot rezultāta laiku vai regulāri skriet katru-gandrīzkatru dienu pa stundai, cenšoties šajā stundā satilpināt aizvien lielāku distanci?
Un tagad man ir dilemma - vai būtu pareizāk puslīdz regulāri skriet 10 km, cenšoties pakāpeniski uzlabot rezultāta laiku vai regulāri skriet katru-gandrīzkatru dienu pa stundai, cenšoties šajā stundā satilpināt aizvien lielāku distanci?
Un, jā, sākumā takš autōre sūdzas par savu pārāk lēno skrējienu, ko gribētos tā kā uzlabot...