bebsīgi
šodien mums (man + Ričardam) paliek oficiālais 1/2 gads.
tas ir interesanti.
viņš aizbrauca uz ķīpsalu, es dodos uz veikalu iepirkt cepamo eļļu. pārveidojam guļamistabu. man viņa ļoti pietrūkst.
vēl aizvien un turpmāk mīlu viņu.
neesmu nedz krāpusi viņu, nedz arī gribējusi to darīt, esmu bijusi godīga un uzticīga sieva.

ja neņem vērā to, ka par maz laika pavadām kopā (naktis, rīti un vakari neskaitās, jo tad esam vai nu ceļā uz atvadīšanos( no rītiem, kad viens parasti vēl guļ) vai uz arlabunakti sacīšanu. skumji, taču tik un tā viss ir kolosāli! :)