Leģenda par purva dēmonu Vodiku.
Šis īstenībā ir latviešu valodas olimpiādes laikā rakstīts stāsts. Man viņš tīri labi patika, tāpēc mājās vēl mazliet apgreidoju, un tā. Silti iesaku uzmest aci Sabbath rakstījumam “Tumšie”, kas izlasāms vecākās viņa žurnāļa lapās.

Nu tad - 1. daļa :)

Reiz, ne īpaši senos laikos, kādas lielas valsts nomalē atradās kāds ciematiņš, kurš bija tik mazs un nomaļš, ka neviens, izņemot tā iedzīvotājus, lāgā nezināja, ka tāds vispār ir. Arī ciematiņa iedzīvotājiem bija dziļi vienaldzīgi, kas notika un vai vispār notika ārpasaulē. Vārdu sakot, vieta bija pamatīgi izolēta no pārējās civilizācijas. Tiesa, katrā paaudzē atradās pa kādam ķertajam, kas vēlējās izkļūt no šitā piesmakušā kakta. Tādam indivīdam vajadzēja tikt pāri purvam, un, ja tas izdevās, atrast gandrīz pilnībā aizaugušo tundras ceļu. Taču tas vēl nebija briesmīgākais. Šausminoši bija nonākt “lielajā pasaulē”, jo jaunākā ciematā atrodamā avīze bija datēta ar 1954. gadu.
Tradicionāli bija pieņemts, ka šie pasaulē gājēji un ūdensgalvas purvā noslīka, jo neviens, protams, neko nepārbaudīja, bet paši “ūdensgalvas” nebija pietiekoši neaptēsti, lai atgrieztos. Laimes meklētāju vecāki nedaudz pasēroja, bet tad dzīve atsāka savu vienmuļo gājumu.
Taču ciematnieku pārliecībai par prom gājēju bojāeju bija vēl kāds iemesls. Proti, purvā mitinājās Vodiks. No Vodika baidījās, ar Vodiku biedēja bērnus un tādi izteicieni kā “lai Vodiks mani parauj, ja tā nav taisnība” vai “kaut tevi Vodiks slīkšņā novilktu!” bija ikdiena. Pašam Vodikam bija patiesi pie pleznas, ko par viņu domāja. Viņš bija ūdens dēmons dēmons un pārtika no dzērvenēm, dūņām un kādas neuzmanīgākas vardes. Kaitinoši bija vienīgi tas, ka ik pa laikam kāds ciema gudrelis centās viņu novākt.
Jāatzīst, ka cilvēki, lai arī ar paniskām, tomēr uz purvu gāja, jo tur auga tiešām izcilas dzērvenes. Gadījās, kāds arī noslīka, un vainots, loģiski, tika Vodiks.
Tā nesen bija sanācis ar kādu pensijas vecuma tanti, kas nebija novērtējusi ciņa stabilitāti.
Viņas dēls, raksturā atsities mātē, bija stingri nolēmis atriebties Vodikam.