Skrienot pa sapņiem kā Dž.
Man sāk likties, ka es vienīgā neesmu skrējusi maratonā, jo neko citu apkārt neredzu kā vienas vienīgas galerijas ar maratonistiem.. es līdz pusseptiņiem rītā biju Skaņu mežā, tā ka man pat sākumā likās, ka tas ir attaisnojums neskriešanai, bet, kad es uzzināju, ka ir tādi, kas arī pēc Skaņu meža skrējuši un aci nav ciet vēruši, tad man atkal sametās drusku kauns.. ka es ap astoņiem rītā jauki ieritinājos zem 4(!) segām..