Pirmie iespaidi par Elden Ring


Pirmie iespaidi droši vien atšķirsies no iespaidiem pēc Elden Ring (ER) pabeigšanas, taču vēlējos tos aprakstīt, lai vēlāk varētu salīdzināt.

Patīkamie iespaidi
1. Viss, kas mani sajūsmināja Dark Souls (DS) spēlēs, turpina iepriecināt arī ER - aizraujoši sižeti, majestātiskas ainavas, pasakaini radījumi un neradījumi, atmosfēriska mūzika, varena arhitektūra, skarbas cīņas, slepenas ejas un dārgumi, kā arī plašas iespējas izpausties ar unikāla varoņa izveidi, ieroču izvēli un modi. No būtnēm īpaši iepatikās piemīlīgie slaidkāji (?), raktuvju garneles (prawn miner), podiņi, dziedošās indessikspārnes, skeleti-gliemeži, rēgu laivinieki, milzu omāri. Ļoti spilgta bija cīņa ar Ancestor Spirit - maģiska noskaņa, mūzika, ceļš (mīkla), lai nokļūtu līdz bosam. Ļoti patika arī nekromants Garris, Crystalian, Night's Cavalry, dažādie katakombu sargsuņi, Evergaol minibosi (pagaidām nositu 4). Daudzi pretinieki, vietas atgādina DS, taču man tas sevišķi netraucē. Piemēram: suņi, vilki, podiņi (sēnes), Ancestor Spirit (ziemeļbrieži no DS2 DLC), Fringefolk Hero's Grave (DS2 Chariot boss), divi pirksti (Frampt). Ne velti ER mēdz saukt par DS4.
2. Iespēja vākt dažādus materiālus un pašam izgatavot noderīgas lietas, nevis tikai iegādāties pie pārdevējiem par valūtu. Aizraujoši un izdevīgi, nav jāskrien pie pārdevēja katru reizi, kad vēlies kaut ko nopirkt.
3. Ļoti patīk ER versija par Firelink Shrine un atsauce uz DS ar galdā iespraustajiem zobeniem.
4. Dažādi nelieli uzlabojumi, kas atvieglo dzīvi un taupa laiku. Spēle uzreiz pasaka, vai equip load ir viegls, vidējs vai smags. Ērtāk pārvaldīt somas saturu un orientēties tajā, jo, piemēram, apģērbs jau ir sakārtots grupās pēc smaguma. Var ātri un viegli pārvietoties ar zirgu vai ceļojot uz daudzajiem sites of grace. Bieži sastopami tirgoņi, kuriem var pārdot jebkuras preces, ja trūkst valūtas. Skeletus var nosist līdz galam. Kad uzzināju, ka ER būs kompass, biju šausmās, jo tas likās pretrunā ar DS principiem. Bieži tajā neskatos, taču kompass dažkārt noder, lai ātrāk atrastu pēdējo nāves vietu un atgūtu nomestās rūnas. Un, protams, lēkšanas poga. Gandrīz aizmirsu to pieminēt, jo tas jau liekas tik pašsaprotami.
5. Sākumā nepatika cīnīties zirga mugurā, bija grūti pierast, jo man ir salīdzinoši īss ierocis (izvēlējos Warrior klasi ar līko zobenu katrā rokā; kāds zina, kā latviski sauc "scimitar"?), likās gandrīz neiespējami trāpīt pretiniekam. Pagaidām vienīgā cīņa, ko izcīnīju zirga mugurā, ir bijusi ar Tree Sentinel, kas bija absolūti triviāli, salīdzinot ar daudzajiem mēģinājumiem to izdarīt bez zirga.
6. Ļoti patīk kara pelni - iespēja viegli un ātri mainīt, uzlabot scaling jebkuram ierocim. Garu izsaukšanas iespējas arī ir daudzveidīgas un interesantas, taču tās tikpat kā neizmantoju, jo labprātāk izvēlos cīņu vienatnē.
7. Iepriecina miermīlīgie radījumi spēles sākumā (slaidkāji, bruņurupuči, jēriņi, putni utt.), tas rada jauku noskaņu.
8. Vājāki "grab" uzbrukumi. DS spēlēs tikt sagrābtam bieži vien nozīmēja nāvi. Protams, ticu, ka turpmāk arī ER ienaidnieku grābieni kļūs spēcīgāki. Šeit gan jāpiebilst, ka parasti izvēlos "glass cannon" spēles stilu ar salīdzinoši maz hp, neizmantojot vairogu un apģērbā dodot priekšroku formai pār saturu.

Nepatīkamie iespaidi
1. Bija lielas grūtības izveidot iecerētās varoņa sejas aprises, jo īpaši degunu. Vēlējos "romiešu" stila degunu, bet man tā arī neizdevās un varoņa izveidei iztērēju aptuveni 1,5 h. Arī sieviešu frizūru izvēle varēja būt labāka. DS spēlēs šis process nebija tik frustrējošs un neprasīja vairāk par 1 h.
2. Spēles karte nudien ir milzīga, taču daudz kur ir déjà vu sajūta. Liela vilšanās bija "copy paste" ceļmalas tirgoņi ar vienādu izskatu un dialogiem, līdzīgu sortimentu. Tāpat nedaudz apnicīgi ir daudzie pagrabi, katakombas ar līdzīgu interjeru un pretiniekiem. Lielajai kartei gan ir liela priekšrocība - ja esi iestrēdzis pie sarežģīta bosa, vienmēr var atrast kādu citu, vieglāku mērķi.
3. Salīdzinot ar DS, varoņi daudz retāk smejas savus spocīgos "heh heh heh" smieklus. Man tie ļoti patika.
4. Dažādā ziņā ER liekas vieglāka par DS, un šeit nav runa par ienaidniekiem vai cīnīšanos. Piemēram, pagaidām stonesword atslēgas ir daudz vieglāk atrast un iegādāties nekā Pharros atslēgas DS2, kuru vienmēr pietrūka. Spēlei ir karte, turklāt tajā ir atzīmēts, kur meklēt trūkstošos kartes gabaliņus. Neiedomājami! Pie bosiem pēc nāves vairs nav jāskrien pa garu ceļu, jo ir stake of Marika. Protams, tas viss ir arī pozitīvi, jo ietaupa laiku un mazina frustrāciju.