arLABVAKAR!
Jau otrais vakars, kad mēģinu mocīt savu "Referātosss" un, nu negrib virzīties tā štelle nekādīgi. Varu izlīst no biksēm, apmest kūleni vai mēģināt nostāties uz galvas, taču galvā mutuļo tikai rozīnes - domiņas labprātāk aizklejo citos laukos. Ko gan man tagad sadarīt, ja nav viņām apņēmība pakavēties pie dzīvnieku ētikas, to tiesībām un kur nu vēl, lai tās pielūgtu to visu sasaistīt ar veģetārismu!? Ai, bet gan nāks tas Īstais laika sprīdis, kad klaviatūras taustiņi sitīsies divu ceturtdaļu takstmērā un vēl zibenīgāk. Pirksti notvers manas straujās domas un gudrie prātuļojumi tiks noglabāti dokumentā "veggy", kura ikoniņa jau rotā manu "darbavirsmu". Rīt piektdiena, taču nule vairs nedēļas dienas vairs nevēroju strikti un nesalīdzinu tās ar kalendāru - ļauju tām tecēt pašplūsmā, jo tāpat jau nav man dota tā vara un spēks, lai kaut ko pārdabiski ietekmētu. VISAM SAVS LAIKS!!!