mātes dāvātais laikrādis
Vika mani izsmēja par to, ka man aesot pulkstenis no bižutēriskas dzimtas.. tajā brīdī piekritu, jo kā gan es varu zināt, kas tam kaiš, ka tas tik savādi maina krāsu.. skaidrojums- viņš ir no platīna kolekcijas un nav bižutērija.. bet viņš man vairs nepatīk- vakar apstājās (aizmirsu cikos).. atsāka darbu ap kādiem 18.30.. nezinu ko tas nozīmē, bet esam sastrīdējušies.
ak jā! Mājās ir kafija, bet nav piena! Un ko man iesākt ar to litru kafijas, kas nu mani vilina uz virtuvi?

šodien būs vitamīnu, kremiņu un vnk tabletīšu diena- dodos iepirkties uz aptieku.. laikam atkal būs jānoblato, ar rokām noplātoties, stāvot aptiekas vidū ar ieplestām kājām kaujinieciskā pozā,- " iesaiņojiet lūdzu" .. un aptieka pārvācas uz maniem apartamentiem!

vēlāk pie manis brauc Vade.. ceru, ka māte viņu nesatiks, jo tad kritīs ģīmonī- viņai viņš dikti patīk.. (sauc viņu par latīņu monstru- skaidrojumss- latīņu valodas eksāmenā izcīnija godalgoto 9..!)

man vēl jāsazvana zobārste- ar trīcošām kājām.. raustītu valodiņu un rokām.. jāsarunā datums, kad man izraustīs visus zobus, to vietā liekot zelta zobus! vai dzīve nav lieliska?
*šķiet man vienam zobam ir minimālais caurumiņš.. bet sāp ellīgi kretīniski!