Tas
notiek tā kā daļēji lai kaut ko teiktu cilvēkam kuru es nekad neesmu redzējis. Nē, nē tas galvenais mērķis bija pateikt kaut ko tādu, ka būtu pietiekami konkurētspējīgs, mani nenogurdinātu (ne rakstot ne lasot), turklāt arī pilnīgi perfekti iederētos riņķveida salīdzināšanas shēmā...kuras gan es esmu izšķiedis vienu pēc otras...

pašlaik gan tālāk nekur neesmu ticis, jo sēžu pie tā paša loga un meklēju pamatojumu kāpēc tas skats ir glītāks nekā tie tur skati Miesnieku ielā...lai gan āķi ir tādi paši vai vismaz līdzīgi, bet uz tiem es šovaka neuzķeršos. Šovakar es vienkārši iešu un man nerādīsies vairs tie murgi, kuri man nekad nav rādījušies...es pat būšu tik vienaldzīgs, ka par tiem pat man neienāks prātā iedomāties...

labi, ka nekad man vispār sapņi nerādās, jo tas mani pazudinātu pavisam, jau tā ir kā ir...

pazūdu bez nekā...