Nezinu, iespējams, ka biju pārāk pareizi audzināta, naiva un stulba, bet manos 14-16 gados es nekad nedomāju par "krutkas" iegādāšanos un dzeršanu. Es līdz tam pat nebiju aizdomājusies! Nē, nu tagad arī tā īsti neesmu aizdomājusies, kaut arī varētu tikai 3 soļus no mana dzīvokļa durvīm paiet uz priekšu, pieklauvēt un iedot naudiņu... Man bija kaut kādi liķierīši, nu vīniņi vēl lētie bija. Un tie paši, ja notika iedzeršana, tad uz n-tajiem cilvēkiem bija jāsadala. Un iedzeršanas mums bija tikai skolas disenīšu laikā. Bet, lai es ar savām druškām vienkārši gaišā dienas laikā būtu sadomājusi "krutku"... Un man arī nekad neienāktu prātā kādu spīdzināt. Lai arī, kā man riebtos tas clvēks... Es vienkārši nerunāju, ignorēju un kādu reizi pagrūdu, bet spīdzināt: dedzināt uz viņas ķermeņa kaut ko, likt dzert urīnu, izģērb un bāzt starp kājām kaut kādas slotas kātus, dzīt viņu ārā no dzīvokļa, lai atrod sev veci, kas samaksās.... Nu, es nemūžam nedadomātos līdz kaut kam tādam! Un ielikt tos skuķus tagad cietumā? A jēga tur ir?

Un vai es dadomātos līdz kaimiņu tantes apzagšanai, vienkārši un bezkaunīgi ieejot viņas mājā? Novērot, kad tante izies, ielavīties viņas mājā, ātri atast vajadzīgo un aizbēgt. Nu nemūžam! Un arī tagad es neko tādu nedarītu!

Atceros, ka reiz netīšam atradu maku ar naudiņu. Kā ja labs bērns pastāstīju par to omai. Oma man lika tulīt to maciņu aiznest un nolikt, kur to atradu. Tā arī izdarīju. No tās naudas man gan toreiz limonāde varēja sanākt, daudzi saldējumi vai kaut kādas končas... Bet man nebija žēl. Man tikai omas vārdi palika atmiņā.

Šodien pirku biļeti uz filmu un man kasiere netīšām iedeva trīs biļetes divu vietā. Es to vienu atdevu atpakaļ.

Atceros, ka laikam pirms kāda gada, gāju uz bankomātu izņemt naudiņu. Pirms manis kāds turīga izskata vīrietis arī tukšoja savu kontu. Viņš izņēma naudiņu un aizgāja, karti atstājot bankomātā. Man vienkārši vajadzēja uzspiest vajadzīgo summu un es būtu varējusi... Nu nezinu, gan jau kaut ko nopirkt varētu. Es izņēmu to karti un aiznesu uz "Unibanka"-s filiāli.

Vārdu sakot, kuda etot mir kaķetsa?