Nabags. Pēdējās dienās suni apsēdis blusu lērums, tāpēc šodien iedomājos viņam palīdzēt. Uzvilku vecu halātu un mīļi aicināju suni uz balkona. Teicu, lai sēž mierīgi un nežēlojot sabēru viņam kažokā blusu pulveri. Melns suns piebērts ar baltu pulveri izskatās nespodri pelēks un necienīgs. Tad, lai suns, blusīdams agonijā vampīriskās blusas, nesarītos pulveri, ietinu viņu dziesmusvētku plēves mētelītī un atstāju uz balkona 'ievilkties'. Jāatzīstās, ka uz brīdi aizmirsu, ka viņš tur nelaimīgs sēd un gaida, kad es attapšos. Kad atcerējos, balkona durvju stikls bija sabakstīts ar slapja deguna nospiedumiem un liecināja, ka dzīvnieks vairākkārt mēģinājis vērst manu uzmanību uz to, ka ir gana susts plēves mētelī un, ka viņš labprāt nāktu iekšā. Izpakots, viņš izskatījās vēl necienīgāk. Ne miņas no kārtīgas suņu vīrieša smaržas un līdz ar to iedragāts pašlepnums. Labi, ka pastaigā ārā nesatikām nevienu viņa draudzeni, citādi es savu suni būtu apkaunojusi divkārši.