kā tu vispār jūties?
labais ozoliņš atspārdīja pakaļiņu un tad izgāja bietēs laist ārā gaisu, tad es iznācu no potjomkina un dabūju bietē ar kalašņikovu, bet tad nolaidās no debesīm kilograms gulivera un man aptrūkās gaisa, lai labāk justos beirutas rietumos, tāpēc es gaidu uz galvas stāvēdams un nevaru saprast, kur izraktas smiltis par maniem iemaukta dālderiem es biju izbijis labās armijas roka un tagad domāju par gaismas perēkļiem sev uz zoda, kas ar to bija izzaimots un izumrudos labi sadevās rokās, bet no gaismas ir labas ainas izceltas un tas izgaismo visu jomas ielu, lai tās garajās rindās un starmešos es labi izceptos kā ar gariem pirkstiem nomalkotas ainas ar dzīvības ūdens labestības ierindoto mauzoleju, kura barikādēs es izbiju un tad utt. teicu, lai visi mani saprastu un gulivers visvairāk lai būtu informēts par gaismas parkti sev uz zoda un garo bārdu uz pazuhas un tad piedurknes un gailīšu bises un bisektrises labi mani izgaismo pret pretējo māju cik pretīgi izskatās zaļbarības reklāma, kad zaķis ar trotuāru uz lūpas un strutainu untumu metas uz aukslējas un nevar manās iemaukta garāžās labi izgaismot visu manu smārdu no gaismas palika tikai trejdeviņas dālijas ko pārdevu par trim rubļiem gabalā, lai tas vienmēr manās nāsīs izskatītos apbārstīts un es nevarētu mauzolejā pietiekami ilgi labību izgaismt, bet durstīgas ainas mīnusus vārsta un tad no beigām līdz sākumam mūžības sārtajās aumaļas ieganstu ugunīs un es dārdu un nemūžam labības sārtajās gaismās es biju labības izgaismots.

ir labais?
dundegas labajās aumaļās es tomēr nevaru uzreiz noorientēties, bet ar parusu un tad dubultbleķi tagad šiška paskaidros, ka tā bija nāriņa, bet godam labības nomelnotā aizdomu vācele manas buras ir salocījusi un tagad es izskatos pēc nārsta, jo gaisma bija labais nomaļas garnizons un dusmās ir nevienmērība.

gulēt negribas?
dumjas lieliskuma pariktes un tad es izgaismoju no saviem ierindošanās mākslīgajiem pavadoņiem un gaisma ir izvalbīta tik tālu, lai es to redzētu pa gabalu un tad no mūsdienīguma beirutas birkas ir izcēlies gudrības zobs kā namdara namejs un viesu namiņš un dundegas ūdeņi laimīgā dzejā ir gaismas krikumus izdeldējuši un tad es varbūtības zeltītajās mājās izbiju jau tik vientulības garajās bisēs, lai mūsdienīgums būtu labības sārtajās vagonu māgās apritējis kā vesels gads un tad es izskaistinu mūsdienīguma bārkstis, lai tas varbūtību lamā.

kā vispār iet?
nu nedod man dievs sasteigt manu darbu, tas prasa pēc pētersīļa un tad sākas labības garnizons, kas ar gaujmalas gaišo stādu virteni zobos nevar mani izdabūt ārā no purva, kas ar melnu m burtu kā maserati mašīna vai kā karginsa apkakājies pamestā trepjutelpā un tagad sūdzas uz dievu, ka iedeva nepareizo d tableti un dušas želeja ir pilna ar pienu vai dievs ir visuvarens man prasīja iela, bet godības bija pagājušas apkārt un nostājušās briesmīgā iemauktu gumijas ielokā, lai ar mūsdienīguma pieriktēto sēdvietu nebūtu tik daudzas nelietotas žābas manā muskatrieksta papīrā tik nelokāmi izvirtušas un dusmās es tēju vāru un vāru t kā temperatūra ceļas, kad kājas gāž riņķī centrālo vokzālu un dusmās es izbīstos no mūsdienīguma laimes un daiļas amatniecības niecības un gudrības miervaldis polis izvalba acis un es nevaru saprast, ko no manis grib dabūt pa muti tik daudzas sievietes vienlaikus tāpēc es gribu atvainoties gribojēdovam, lai tas netur ļaunu prātu un dusmās es izbiju diendusas rezignējumā, lai pret rītu gudrība izkalstu pret manām smaganām un es būtu kā livers sviestā vai taukos kā resns multimiljonārs un nekad vēl nebūtu tik diendusas piebāzts, jo mūsdienas ir pietiekami nelietīgā veidolā, lai mūsmājas vienmēr izskatītos nelokāmas tādās kā mūsu nē jūsu nē visu debesīs, bet man ir labi.

labais?
nevajag ņirgāties un irgāties es atsperos un atstāju noklusētu puspatiesību, lai mūvijs labi izdotos ar kustīgām ainām, kuru lauztās līnijas nevar mani savandīt un samedīt tik lieliskā liekulības teātrī, kura draugos ir pievienotas mūsdienu zvaigznes un es baidos no produkta un baidos no tā baidīties un baidos kļūdīties, tāpēc mūsmājas ir pilnas ar slavu un gudrība trinas pret dundegu un gumijas lopiņi nevar mani sazvanīt, kad tiem sagribas, jo maikas ir mitras un diendusa vēl snauž pēc garās nakts ir vienmēr garas dienas beigas un vakari kā tarakāni mūsu ūsas izlaiza no klints, lai pret prezidentu ģīmjiem maija saule spertu savas asprātības un nevarētu atvērt pakaļu kā sakvojāžu, jo maikas ir mitras no gaismas sms un tagad es būšu uz runas manierēm pakritis kamiesis un nevaru vien sagaidīt, kad man nekā nebūs, bet tikai starmeši nesīs jaunas dienas kā pariktes no siena un no navoza un gudrības skolas laureāta brokāta, lai ar trauksmi, lai ar pašironiju un dusmām pret debesīm, lai no manis atkratas naudīgas nāras un dusēt palīdz nevienmērīgā laukstŗadnieka miegā, kad līst lietus un es nevaru izšķirt, vai aiz logiem ganās govis, vai tās laimes balerīnas, vai to vienmēr gribat manā makā skaldīt un gaišreģi ir tikai blāvas ugunis uz mana troņa, kuru apkakājušas bēšas rokas laizot mūsdienīgumam pogas ar krāsmatām un biezu pienu.