Vot kas ir jocīgi, ka virtualizācija tik bieži tiek uztverta un parādīta kā kaut kāda robeža. Neatgriezeniska pārcelšanās no vienas pasaules otrā. Bez minētā Satifka stāsta piemēram japāņu ``Evangelion`` sērijā un citur. Galīgi nav skaidrs kāpēc pamainot domāšanas substrātu no bioloģiska uz kādu citu, man pēkšņi vairs nebūtu pieejama fiziskā pasaule ar visu, kas tur ir. Protams, var norobežoties no tās, bet priekš kam lai kāds to darītu? Drīzāk vnk nāk klāt virtuālās ``telpas``.

also thnx par apskatu :)

(Reply to this) (Thread)

Sandersona gabalā tas ir pamatots, nu tipa "lētāk uzturēt a brain in a jar nekā veselu humanoīdu", Satifkas keisā, domāju, runa ir par pilnu augšupielādi

un es arī samulsu par to, kā es pati to uzrakstīju, bet bija slinkums domāt korektāku terminu (jo "augšupielāde" nenozīmētu obligāti virtualizāciju tādā veidā, kā tas ir Sandersonam, bet varētu nozīmēt tā, kā ir Satifkai... woshim sloppy thinking, sorrī)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār man šķiet, ka ar to pilno augšupielādi enīvej ir vairāk līdzīga nekā atšķirīga (pret patreizējo), provēšu paskaidrot. Nu tātad doma ir, ka viņi kļūst par atsevišķiem (elektriskiem acīmredzot) procesiem kaut kādā lielā skaitļotājā vai to tīklā. Labi. Bet kas mēs esam pašlaik? Ķīmiski/ elektroķīmiski procesi, norobežotas to grupas vienā lielā biosfērā. Nemaz nav TIK atšķirīgi.

Vobščem ir (pa manam) tā: Ja man ir piespiedu kārtā jāpārceļas un rezultātā es zinu, ka vairs nekad neredzēšu, teiksim, dabu un draugu sejas un savu istabu un tā - tad tas nekur neder. Tāda augšupielāde nav vajadzīga, bet pati pārlādes ideja kā tāda neko no šādiem ierobežojumiem nepieprasa.

Tas ir līdzīgi kā Lema stāstiņā par profesoru Dekantoru ( no ``Ijona Klusā`` sērijas), kurš bija savu sievu pārlādējis no ārpasaules pilnīgi izolētā nesējā aiz maniakālas idejas padarīt viņu nemainīgu. Viss būtu labi ja ne šī papildu murgainā ideja.

(Reply to this) (Parent)

Tas Sandersona gabals ir lasāmāks par Wheel of Time un Mistborn?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu lasījusi ne vienu, ne otru. Bet "lasāmības" kategorijā noteikti ierindojas starp "viegli lasāms, pilnīgi nekādu kreņķu" + labticīgi pieņemu, ka hinti uz tipiski puiciskām fantāzijām ir galvenā varoņa zamaška, nevis autora Stāsts Nav Stāsts Ja Tur Nav Pupu princips

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tu tā pagājšgad par Hugo nobalsoji visu Wheel of Time neaizlasot!! :)

Stāsts nav stāsts ja nav pupu varētu gan būt autora iezīme, ja pareizi saprotu, kas ar to domāts... WoT un Mistborn vēl ir tāda īpatnība 'oh wait, jauna aina un viņai bija iespēja pārģērbties==>divu lappušu apraksts ar to, kas viņai tagad ir mugurā!'. (WoT abus vēl labticīgi novēlu uz nodevu Džordana rakstības stilam, jo, nu.. Sandersona WoT daļa tomēr ir krietni lasāmāka par pārējo WoT. Mistborn diemžēl liek minēt, ka viņš laikam vienkārši tā raksta).

Idejas viņam foršas un citādi jau izklaidējošs, ja ne tie garderobju apraksti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nebija tur nekādas baisās garderobes, viss kedā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

good.
tagad jānomedī.

(Reply to this) (Parent)

I mean, virtualizēties var viskautkā, daudz kas no tā būtu neatgriezeniski, bet jebkuram brain in a jar ar nelieliem finansu resursiem ir pieejams, kā minimums, šāds tehnoloģijas līmenis http://www.doublerobotics.com/ kas ļauj (ja ir vēlme) brīžiem integrēties fiziskajā pasaulē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sandersona gabalā tiek pieņemts, ka tādai vēlmei nevajadzētu būt (un cilvēki arī nekļūtu laimīgāki reālajā pasaulē)

Tajā otrā gabalā principā tas varētu būt iespējami, beeeeet stāsts nav par to, imo

(Reply to this) (Parent)