|
Oktobris 26., 2015
 | 07:43
The Lobster ir apmēram 5x dīvaināka par savu treileri. Smieklīga un nenormāli skumja un ar tik dīvainu pasauli, ka tikai laiku pa laikam tu saproti, sasodīts, šitais tur ir tā.
Un vispār man ir diezgan zema tolerance pret frīkainām filmām, visādus Trīrus un Grīnevejus, piemēram, es esmu atstājusi savā pusaudža gadu pasaulē, kad viņus arī jāskatās. Nu tb man ir ļoti zema tolerance pret sajūtu, ka ar mani manipulē un ka filmas veidotājiem nav nekādas mīlestības un pieķeršanās saviem varoņiem, bet pietiek nekaunības sagaidīt, ka man tāda būs. Nu lūk, šito piegaršu The Lobster neatstāja. YMMV.
Bet, protams, Hugo materiāls, tas nekas, ka pārāk frīkaina, lai varētu sasist visādus blokbāsterus.
// "We developed a code so we can communicate with each other even in front of the others without them knowing what we are saying. When we turn our heads to the left it means 'I love you more than anything in the world'. And when we turn our heads to the right it means 'Watch out we are in danger'. We had to be very careful in the beginning not to mix up 'I love you more than anything in the world' with 'Watch out we are in danger'."
// "There is blood and biscuits everywhere."
|
Oktobris 11., 2015
 | 20:03
Par nesen lasīto:
Felicia Day, "You're never weird on the internet (almost)" - jauks gabaliņš, nu tipa lieliska lasāmviela mērenam neirotiķim, beeeet kaut kas tur līdz galam nepaņēma, varbūt kaut kāds dziļuma trūkums (bet varbūt man vnk nepatīk autobiogrāfijas). Hugo - nea
Lindas Nemieras "Kaķis maisā" toties ļoti patīkami pārsteidza, valoda nesvilina acis ārā, uz pohām lasīt ideāli, viss, ko tādā humoristiskā piedzīvojumu & romantikas gabalā vajag, ir un pieklājīgi atrisināts (detektīvmīkla gan atstāja ņerrr iespaidu, nu tb imo tas nav detektīvs, ja atrisinājums tiek izvilkts ne no kurienes+uztaisīts ar maģiju), bet visādi citādi to, ko apsola, to arī piegādā
Par nesen dzirdēto: es vairs neatceros, par ko, bet man tika piedāvāta frāze "nu uzraksti to sūdu, tu taču raksti fantasy", kas pozitīvi, čalis nenorāvās pa seju.
|
Oktobris 4., 2015
| 17:35
Marsietis - kruta filma, pilnīgi noteikti iet Hugo listē
Par šo domājot - "Prāta spēles" a.k.a. Inside out tak tehniski arī kvalificējas? Ja jau Lego movie kvalificējās... Ja tā, tad arī in
Traitor Baru Cormorant - holy shit, yes (un te nu es biju, domādama, ka neko krutāku par Fifth Season šogad neizlasīšu...)
Sūds par to, ka galvenā varone ir tumšādaina lesbiete, galvenā varone ir fucking grāmatvede (nu labi, drusku cita specifika, bet smieklīgi izklausās)
Ūberļauna impērija, kas ir nepatīkami tuvu tam, ko varētu izveidot, ja rīkotos loģiski un saprātīgi, un galvenā varone, kas ir vienkārši ahujeķ savos "piesitīsim viņus ar smadzenēm" izgājienos
Also, ja lasāt, jo mazāk spoileru, jo labāk.
|
Septembris 21., 2015
 | 20:18
Bookburners episode 2: yeah, fine, whatever, izdara tieši to, kas ir jāizdara. Hugo - neah, gan jau ir kaut kas vēl labāks.
Tiesa, es esmu reāli izbesījusies ar to mūsdienu literatūru, paņēmu Bužoldas Barrayar un ielecu atpakaļ klasikā.
(Protams, pēc tam uzzināju, ka eksistē grāmata "The Traitor Baru Cormorant", kam ir tik episka ideja, ka es vienkārši nevaru nelasīt, so there shall we go then.
|
Septembris 17., 2015
| 09:43
David Walton "Superposition"
Sajēdzīgi izstāstīta kvantu fizika (nu tb cilvēkam ar vieglām priekšzināšanām pēkšņi Viss Kļūst Skaidrs), nav nekādu lamerēšanos iz sērijas "Šrēdingers izdomāja to kaķi, lai ilustrētu idejas, kam pats ticēja" un tamlīdzīgi
Pāris reizes bija reāls "whoa, šitais ir kruta" moments
Pāris reizes bija arī "kam tu to raksti, ibio, Da Vinči koda auditorijai?" moments, bet nu principā jau raksta arī droši vien :(
Hugo - patiesībā es tīri labprāt nominētu, jā, man šķita krutāk nekā, piemēram, The Grace of Kings
|
Septembris 15., 2015
| 13:53
Bookburners
Pēc pilota spriežot,
1) absolūti sasniedz savu mērķi, t.i., "tā kā skatīties seriālu, tikai lasīt stāstā", man nav priekšstata, kā viņi to pamanās izdarīt, bet jes, ar visu "fak, gribu nākamo epizodi" efektu
2) gudrīdos kaut ko ņurd par maģijas sistēmu, bet man šķiet, ka galīgi nav slikti, un viņi kaut kā dabū to pareizo "šiten notiek maģija" sajūtu
3) pēc sajūtām tā kā dresden files, tikai 10x ātrāk, kas, protams, ir jauki
vārdsakot, I'm hooked
hugo meibī, nav taču visam jābūt besīgi intelbeņķiskam, vai ne? :)
|
Septembris 14., 2015
 | 08:29
Romāna kategorijā: N.K.Jemisin - Fifth season. Motherfucking YES.
Grāmata, kurā es apraudājos pie piektā teikuma.
Grāmata, kas mani sasodīti bieži pārsteidza - gan ar literārajām izvēlēm, gan ar notikumiem, gan ar visu.
Totālākais prieciņš rakstniekam/aizrautīgam lasītājam, kas zina (un mīl) savas klišejas un dabū surprise orgasm katru reizi, kad tās tiek pagrieztas ar kājām gaisā (pie tam parasti tajā nepareizākajā veidā).
Brīnišķīga maģija. Brīnišķīga zinātne.
Man bija grūti ielasīties, t.i., kādi pirmie 10% grāmatas aizgāja, mēģinot pieslēgties autores balsij, bet tā man ar viņu vienmēr ir.
Also, nākamā grāmata tikai nākamgad. (Jā, es pirmo reizi patiešām dīdos, gaidot nākamo grāmatu, jo fakin klifhangeris)
|
Septembris 11., 2015
| 08:19
Tātad, kamēr es pati neaizmirstu, ko no potenciālajiem hugo nominantiem esmu lasījusi/klausījusi/redzējusi:
Īsais stāsts:
Erica L. Satifka: Bucket List Found in the Locker of Maddie Price, Age 14, Written Two Weeks Before the Great Uplifting of All Mankind - cilvēcisks, personisks un precīzi uzrakstīts stāsts pre-virtualizācijas pasaulē, jes.
Novella:
Brandon Sanderson: Perfect State - atjautīgs, aizraujošs un labi uzrakstīts gabals post-virtualizācijas pasaulē; mani gan drusku apbēdināja tas, ka beidzās ar tvistu un kuslību, nevis kaut kā izdarīšanu, bet tas ir sīkums - kopumā jes
Romāns:
Naomi Novik: Uprooted - tas, kas notiek, kad Eksorcists izdrāž Džeinu Eiru un viņiem piedzimst bērniņš, neapšaubāmi mīlīgs un vilinošs bērniņš, kas drusku atsit Mitago mežu. Labs lingvistiskais pamats maģijas valodai. Vispār jēdzīgi uzrakstīts. Comfort food līdz brīdim, kad kļūst skaidrs, ka maģijas sistēma ir sliktākajās Lukjaņenko tradīcijās un asociācijas ar Mitago mežu ir pilnīgi šķērsām, jo autore for some fucking reason vispār nav pieskārusies kautkādam zemapziņas slānim, es pat nezinu, kā tas ir iespējams romānā par senu, bīstamu mežu, bet acīmredzot ir. Nea.
Ken Liu: The Grace of Kings - fantastiska tālo-austrumu-viduslaiku pasaule, kruti izdomāti notikumi, viss tāds vizuāls un smuks, un negaidīts. Mīnusi: 1) varoņi netiek tālāk par "interesantu uzstādījumu", ajmīn seriously, galvenais varonis tiek uzskatīts par besīgi krutāko cilvēku ever, jo viņam vienīgajiem no tās visas varzas piemīt spēja uz pašrefleksiju?! 2) nu i nahuj tie dievi tur bija vajadzīgi? tb it kā smuki, bet "es te ieviesīšu dievus, lai nodarbojas ar deus-ex-machina risinājumiem, un tu nevari iebilst, jo dievi ir grāmatas varoņi" ir, emmm, smieklīgi tikai pirmajā reizē, un pat tad tas nebija domāts smieklīgi 3) āāā šitā tieksme moralizēt un piekārt Dzīves Gudrību visam, zajebaļi. OK, tā ir kultūras lieta (nevar saprast, autora vai autora izveidotās pasaules), bet nu pizģec. Un tad vēl visi tie highlighteri kindlē, kas padara to visu vēl kretinējošāku. -- Kopumā nevar saprast, meibī.
Related work:
Theophilus Pratt: John Scalzi Is Not A Very Popular Author And I Myself Am Quite Popular: How SJWs Always Lie About Our Comparative Popularity Levels - parodija par Vox Day grāmatu par Džonu Skalzi; sākumā nepatika (man vispār žanrs nepatīk), bet, jo vairāk es par to domāju, jo vairāk patīk - reti tomēr gadās, ka cilvēks uzraksta parodiju, kas nav "pāršauta pār strīpu" un nešķiet aizvainojoša, drīzāk empātiska; meibī
Long dramatic form:
Ex Machina - vizuāli spēcīgs un psiholoģiski pamatots skatījums uz AI problemātiku, jes.
Short dramatic form:
Theophilus Pratt: John Scalzi Is Not A Very Popular Author And I Myself Am Quite Popular: How SJWs Always Lie About Our Comparative Popularity Levels, read by John Scalzi - lai kā man nepatiktu parodijas, šim konkrētajam lasījumam es nespēju turēties pretī, jes
|
|
|
|