pirms kādiem gadiem es, apmaldījies būdams kā vienmēr, iestājos kādā vietējā evaņģēlisko kristiešu sektā. viņi normāli love-bombīja. pie manis ciemojas viena no viņu zemākā līmeņa menedžeriem, un es tā norm viņai stāstu par beigu laikiem, dēmoniem, utt., un nākamajā sprediķī tas mācītājs (bijušais geroinščiks, cietumnieks) dažas minūtes velta tēmai par Jabecu, kas ir čalis, kas dzimis mokās, un to stāstot, viņš visu laiku rāda uz mani. Frīki. Es pie viņiem sen jau vairs neeju.