Vakar sapratu, ka manā majā ir 'vīrietis....
Maziņš, lai gan vairs ne tik ļoti....
Centīgs, uzņēmīgs, riktīgi atbildīgs....
Un tik saimniecisks... Mūsdienās reti kad jaunieši interesējās par tādām lietām...
Kaut kas viņā tik ļoti ir izmainījies pa pēdējiem mēnešiem, ka skatos un brīnos....
Brīžiem pat nepazīstu....
Un tik mīlošs....
Kaut es spētu tādu viņu salabāt viņa turpmākajai dzīvei:)))
Bet tas tiešām tikai no manis atkarīgs....
Kā tādā mazā cilvēciņā var būt tik daudz laba un neiepazīta...
Vai tas tiešām var būt, ka dzīve, kas viņu skārusi pēdējā gada laikā, tik ļoti viņu izmainījusi?
Nezinu... Bet man patīk tāds kāds viņš ir tagad....
Un vēl man patīk, kad viņš dara trakas lietas:))))
Vakar lasīju grāmatu, un ar acu kaktiņu vēroju kā viņš darbojās gar elektrības vadiem, dungodams pie sevis kādu dziesmiņu, un ik pa brīdīm kaut ko papļāpājot ar mani...
Vakar bija tas mazais brīdis ko saucam par LAIMI! Tie brīži ir neaizmirstami, lai gan ilgst tikai nelielu mirkli:)))))
Es viņu ļoti mīlu!