ex
Nedaudz pārdomas par bijušo nozīmi esošajās attiecībās, kas principā ir tāds plašs un komplicēts jautājums. Jo parasti, diviem satiekoties, aiz muguras paliek citi divi, kuri ilgāku vai īsāku laiku ir bijuši tie, ar kuriem kopā augts, bet kādu iemeslu dēļ tas vairs nav šķitis labākais laika pavadīšanas veids. Un tad, no vienas puses, ir interesanti zināt, kā iet tavam ex, atkarībā no tā, uz kādas nots beigtas attiecības, vai nu lai papriecātos, ka iet labi, vai, tieši otrādi, ka slikti. Un, no otras puses, interesanti vairāk uzzināt arī par otra ex, jo tomēr tas cilvēks ir veidojis tavu Otru par to, kas viņš ir, kad sastapi viņu un secināji, ka, hell yeah, that's what you want :) Un tas taču ir nenoliedzami, ka ar viņu tavā dzīvē ienāk arī kāda daļa no tā otra, aiz muguras palikušā, jo mēs visi viens ar otru spēlējamies, sadarbojamies, ķīvējamies un veidojam.
Paliek tikai jautājums, cik ļoti daudz intereses un informācijas ir pietiekami, lai nebūtu par daudz. Jo var jau ieskatīties otra izcelšanās vēsturē, padomāt par to, izdarīt secinājumus un likt mieru. Jo tas viss ir pagājis, tagad jūs abi esat galvenie tēli šai lugā, pārējie aktieri atlaisti mājās uz neatgriešanos. Un var tur iegrimt, pieķerties un noslīkt, liekot viņiem savā galvā šai lugā no skatuves kā nenoiet, tā nenoiet, blandoties kaut kur pa skatuves malām. Un tas jau ir tas brīdis, kas apstāties un padomāt, vai to vajag. Tikai vienmēr jau ir jautājums, kurš ir tas brīdis un cik daudz ir par daudz. Bet tas laikam uz katra paša sirsdapziņas.