opā lillā nudien ir iznācis. pārskatīju visas vecās, cik nu, bildes un tāda nostaļģija parāva. protams iesmiekliens par Renāriņu, bet tā tam jābūt. ak jel, kā gribās vasariņu, lai nau nekādu rūpju... vnk pamosties un iedzer aukstu sulu, nebaidoties saaukstēties utttttt... :D brrr... nudien jūtos kā zirgs, no kura stallī nau nekādas jēgas. lieka šujmasīna no krievu laikiem nogrūzta noliktavā. nejau sliktā nozimē. tādā smieklīgā laikam. :D nekādi nevaru sevi piespēst ķerties pie grāmatu lasīšanas. nē nu itkā varu, bet mani interesē citas grāmatas. tās obligātās un pusobligātās nekam neder... tā šķiet.

mazliet piepūles. mazliet čaklumu. viss. tas viss kas vajadzīgs. neko lieku nevajag. bet kā?