Vai viens cilvēks maz var justies tik laimīgs?
Naktī, kad Tavas rokas mani glāstīja, man tā vien tirpiņas skrēja par to, ka es esmu Tava. Tu maigi slidināji pirkstu galus, atdzīvinot to sasalušo būtni, kas vienmēr ir bijusi manī.
Es iemigu uz Tava pleca. Un pamodos no tā, ka Tu mīļi pieņurcijies man klāt, iemurrāji austiņā un piespiedi mani sev cieši klāt. Šādi, goda vārds, es nekad neesmu jutusies - neviena apskāvieni nakts laikā mani nav tā vienlaicīgi mulsinājuši un arī padarījuši traku. Es vienkārši dievinu .. visu, kas saistīts par un ap Tevi.

Un jau otro mēnesi nesaņemos pateikt, cik ļoti.. jā, mīlu.