Vēsais rīts
Nevaru galvot, ka šorīt bija aukstāks kā citus rītus šonedēļ, bet pirmo reizi sanāca redzēt garaiņus veļamies no mutes. Nebija nekas iespaidīgs, tik biki. Tik un tā.. nosecināju, ka ir auksts. Rokas man salst tāpat. Jaunā vilnas jaciņagan savu uzdevumu pilda godam :).
Divas lietas par ko es gribēju uzrakstīt. Pirmā : runājot par vienu noteiktu tēmu, es vienmēr izstāstu to mazsvarīgāko daļu, nepasakot pašu galveno, kas nospēlēja daudz lielāku lomu. Un vispār, ko var vārīties par pagātni.. Bet kā jau es teicu, ka man vajadzēja JIC izstāstīt, impuls no iekšienes. (tik un tā pateicu jau es tikai mazsvarīgo :/..) Otrā : nelabā doma par tēmu 'last resort'.
Pirmā lieta : es vienmēr izstāstu par izkonkurēšanu, par to mazo gruzīti, par kuru atlika tikai nospļauties un 'no more sorrow, no more anger'. Bet par lielo slazdu, kas vēl joprojām ik pa laikam uzpeld pabojājot garstāvokli. Friends don`t do that. Treason. Es varbūt esmu dikti naiva domājot, ka tur bija kaut kas patiess. Ja tā - vēl jo vairāk. You don`t do that to others.. Tas viss tik ātri nepāriet.. rieb (tik ļoti, ka pat domāt negribas).. Pāries, nospļaušos and I`ll leave it all out.
Otrā lieta : manuprāt, tāda nejauka pieskaņa. Es esmu ievērojusi, ka es pietiekami bieži esmu 'last resort'. Par šo tēmu es aizdomājos, kad Māsiņa smejoties pateica komentāru, ka man kā piezvana tā es skrienu. Taisnība, pat smieklīgi, bet ja tā aizdomājas.. tāda nejauka pieskaņa tam visam. Sāku domāt, kāpēc tā, un nonācu pie secinājuma, ka dominē 3 faktori - daudz brīva laika, nekā nedarīšana un uzmanības deficīts. Un tādēļ es maz atsaku. Turpmāk man gan tas laikam nedraud, cik nu es nojaušu, darbu būs daudz. Visvairāk kremt man pats fakts, ka esmu kā 'last resort'. That`s way I appreciate honesty. Tas runājot par pusdienām ar JIC, skaidri un gaiši - visi kolēģi atšuva, es gribu ēst, tu gribi ēst, es atbraukšu. It flattered :) jo man šķiet ka tas ir pietiekoši Liels gabals (20min) lai brauktu uz pusdienām. Un (velns parāvis!(labāk lai nerauj..)) es pusdienas ēdu viena. Tik laba kompānija ir (ļoti tēlaini izsakoties - kā karsta tējas krūze manām aukstajām rokām) bet vienkāršiem vārdiem runājot - tas ļoti iepriecina.

Un vēl man ir drausmīgi kaitinoša dilemma - pirkt iļi nepirkt..?!

Important stuff from above : I`ll leave it out! and I appreciate honesty.