Dažas jau varbūt jaunībā ir bijušas tīri neko, no vecajām aktrisēm, bet, lai kļūtu par tādu pārlaicīgu ikonu, ir vai nu agri jāmirst vai ārkārtīgi eleganti jānoveco. Elegantai novecošanai, bez visa cita, nepieciešami arī lieli līdzekļi. Nāve vai nauda.

un menedžments :)

Jā, protams, Tā ka agri nomirt ir venkāršāk, bet no otras puses - tad jāpaspēj uzkačāt baigā salava īsās dzīves laikā, kā MM vismaz. Citādi neviens i nepamanīs.

jā. bet nav jau arī tautā atbalsta tādām dievietēm ļitvinovām. neortodoksāla tauta, ikonas nepielūdz. protestantiska tauta, skaistumu saskata katrs savas mazās taisnības pierādīšanā.

arī tiesa

es personīgi ļoti gribētu redzēt kādu mākslinieku kas būtu apsēsts ar kādu vienu tēlu - kāds režisors, kas izrautu no ikdienības un paceltu uz pjedestāla kādu vienu aktieri vai aktrisi. kaut vai kā tabaka, kas gleznoja razumu. man gan tabakas glezniecība nepatīk, bet nu principā. tam pat nav vajadzīga nauda par ko brēc teātri un kino, bet pareizā attieksme. ieraudzīt, novērtēt un izcelt. kaut vai lai filmē amatieriski, bet ar attieksmi. nu kā tas pats mazais džo vorhola filmās. tās filmas taču trešs, bet kas par superstāru! cauri laikiem!

Kā Pauļuks Felicitu. Viņa manās acīs joprojām ir superzvaigzne :)

Artmane, Martinsone, Razuma - visas jaunībā bija skaistākas par Ļitvinovu, tāpēc, ka dzīvākas, nekādu sajūsmu tieši par Ļitvinovu arī pazīstamo krievu vidū neesmu novērojusi.

artmane martinsone razuma ir vienkārši skaistas, turklāt sava dzimuma robežās. neviena no viņām, nu labi varbūt mazliet razuma, savā skaistumā neiziet ārpusdzimuma robežām tajā, kas vienlīdz tuvs un kopīgs abiem dzimumiem - androgīnismā. tas vienkārši nav latviešu mentalitātē saskatīt skaisto, kad sieviete sevī nes vīrišķo, bet vīrietis sevī sievišķo. un ne jau uzreiz tādā konkrēti acīmredzamā veidā. piemēram tā pati ļitvinova - viņa ir tik supersievišķīga it kā, bet viņas manierisms nemaz nav sievišķīgs. tas ir tāda veida manierisms, kas piemīt vīriešiem, kas tēlo sievietes, tāda rakstura. plus individualitāte. un tas viņu padara neatkārtojamu. nesaki, ka nav sajūsmas krievu vidū par viņu. ir, un kā vēl. katra otrā viņu metusies atdarināt, bet nesanāk, jo mēģina atdarināt sievišķību, bet viņa ta androgīniska, nevis sievišķīga! :) vai tas pats morisejs. nu kas viņā sievišķīgs it kā. bet ir. kaut kādas plaknes kas iegriezušās neparastos starpstāvokliskos leņķos un tāpēc kad viņš dzied tad tas uzrunā gan sievietes, gan vīriešus, gan hetero, gan gejus, jo tur ir tas ārpusdzimuma elements un tas ir tas skaistais, jo nav ieslodzīts vulgārā dzimuma cietumā.

pie mums visi mēģinājumi, kad vīrieši pārģērbjas par sievietēm ir tik neizsakāmi riebīgi un sekli, visi tie džilindžera varianti vai kaut kāds izkrāsots bulis, tā kā tādi pretīgi augoņi, kas liek ar riebumu uztvert visu ķermeni uz kura viņi uzmetušies.

tāds vīrietis, kas ar necieņu pārģērbjas par sievieti neciena ne pretējo dzimumu ne savu

foršākais latvijas transvestīts ir jolanda suvorova

jā :)

Jā, tagad laikam sapratu, kāpēc tiem hetero vīriešiem, ar kuriem par viņu runāts, viņa nu tā ne visai... Man šķiet, ka abiem dzimumiem patīk tie, kuri ir vienk. ļoti seksuāli kā Merkūrijs, piemēram. Bet Morisejs man kā sievietei seksuāls nešķiet.

būt tīri seksuālam jau tāds vergu staffs. tāpat kā nosauļota āda.

Ja domā kultūrvēsturiski, tad tiešām, bet ja uzdod jautājumu, kurš ir brīvāks - seksuālais vai manierīgais, tad atbilde cita :)

dzimumā ieslodzītais vienalga ir ieslodzītais. kad redzu tipisku vīrieti vai tipisku sievieti man izskatās pēc sacietējuša vaska, kuru vairs nav iespējams veidot ne par ko citu. tik aprobežoti.