es personīgi ļoti gribētu redzēt kādu mākslinieku kas būtu apsēsts ar kādu vienu tēlu - kāds režisors, kas izrautu no ikdienības un paceltu uz pjedestāla kādu vienu aktieri vai aktrisi. kaut vai kā tabaka, kas gleznoja razumu. man gan tabakas glezniecība nepatīk, bet nu principā. tam pat nav vajadzīga nauda par ko brēc teātri un kino, bet pareizā attieksme. ieraudzīt, novērtēt un izcelt. kaut vai lai filmē amatieriski, bet ar attieksmi. nu kā tas pats mazais džo vorhola filmās. tās filmas taču trešs, bet kas par superstāru! cauri laikiem!