ar draudīgiemmietiem es skābeni ravēju un daudzas no tiesas tantes atnākušās ar grābekli mani ravēja un dienas bija kā garenas cīsiņas ar maniem matiem nesavācamas tādēļ nogriežamas un daudza sbija mani ajua avpiļājušas mutē un es nebiju no tiem kas padodas uzeiz un visi reizē un atkārtoja pravieša vārdus no b'bielī izstādītās kultūa un augui bija pretojušies gadsimtiem pret manu rabīna smaidu un tikai pareva kaakru mani tiesāja namā ko tauta sauca par savām mājām un tiesas priekšsēis man garšīgi prasava vai laibi paēdi savā zagļa badā un tauta prasa man ko ta de es ēdu un es tak nevaru atzīties ka ēdu sēni un daudzas dienas mani balināja šajā namā un daudzas dienas mani sēdnijāja krastā un badojos es es nevarēju ēst es tikai ar tatuas plāksteri plivinājos virs zemes un neko neēdu jo biju badā un tautas mākslinieks mani bildināja teica ka celšot mani galdā un tuaut a uz to brīnījās un es nesvarēju nokeo lolot šajā namā jo man nebija daudz akas palicis pāri pēc visiem lielajiem kariem un tagad es sēžu savās biksēs staba galā un nevaru nolemt kuru malu ņemt ar kuru palaga lgalu sākt strēmeles plēst un tagad es biju jau varenības iemeiesotājs un daudzas tādas namu pavēlnieces kas bmabi naija iecēluša spa r galveno striļītāju man bija jau atkal apsolīts kalsn ar grēdu un daudzas namībietes bija mani atcēlušas un tagad bija tikai jāgaida kā izvērtīsies vērtību skal aun ko es ar to biju domājis gadījumā kad nebija nekas no manis strīpainā izvizināts un tagad manas pravieša miesas bija varenības iemeiesotājas un tauta bija stulba kā govs un nenenesa manas pravieša masas tik tālu lai redzētu dālderi griežamies un daudzas no minētajām bija iemiesotaš un nevarējag rūstīties tik tālos apvāršņos kā man bija vajadzības gadījumā gribējies atpestlesies stpārnos un daudzas no tām man bija atgādinājušas ka nevarētu jau to uzreiz ikdienā atvedināt bet es etikai skaļi runāju lamājos un daudzas dienas nebiju kstināms