Istanbul was Constantinople
Now it's Istanbul, not Constantinople
Been a long time gone, Constantinople
Now it's Turkish delight on a moonlit night

Bet tas, protams, nav viss.
Būt Stambulā nozīmē to, ka:

1. Smēķē visi un visur, bet alkoholu nelieto neviens - sestdienas vakarā pārpildītā jauniešu krogā uz galda redzamas tikai tējas (baumo, ka Taksimā pēc pusnakts viss ir citādi, bet savām acīm to neredzēju).
2. Ir SILTI. Var gadīties ar nieka zeķēs apautām kājām sēdēt uz spilveniem Bosfora jūras šauruma krastā, malkojot no tēvzemes līdzpaņemto šampanieti - un attapties, ka ir taču februāris.
3. Gaišas meitenes gandrīz visur notur par krievietēm, bet arī par Latviju daži turki ir dzirdējuši: "I know your money (protams, ka tieši money), it has a dolphin or something on it."
4. Naktī virs Zilās Mošejas lidinās putnu bari, bet pāri ielai virs Sofijas katedrāles - neviens. Andris teica, ka katedrāli esot nolādējuši gan kristieši, gan musulmaņi; kaut kādas tādas aizdomas man jau radās.

Pie ieejas Zilajā Mošejā saskatījos ar glīšu kaķi. Viņš mājienu saprata - uzleca man plecā un grasījās tur arī palikt, košļādams manu ausi. Droši vien gaidīja karalisku ienešanu mošejā. Tas interesanti, jo tieši pirms braukšanas cilvēks vārdā Ervīns man pavēstīja teiksmu par kaķiem islama kontekstā.

Aicinu Meloru norādīt, ja esmu aizmirsusi kaut ko būtisku :)