Kurvjzieža kontemplācijas

Par lokālpatriotismu

krii

19.2.09 21:01

Reizumis esmu pie sevis pavīpsnājusi, dzirdot aktīvu latgaliešu dižošanos ar savu dialektu un novada pretstatīšanu pārējai Latvijai, esmu pieņēmusi, bet nekad ne sapratusi piederības akcentēšanu kādam pagastam vai ciemam. Taču jau vairākas reizes esmu sevi pieķērusi izjūtā vai domas atblāzmā, ka man pašai pret Rīgu ir jūtas, kamēr par Latviju - tikai priekšstats, kas īpaši nespēj rosināt nedz ilgas, nedz lepnumu, nedz piederības apziņu. Ja nu tikai superego diktētus prāta spriedumus.

• 6 raksta
• ir doma

• kuminjsh

  19.2.09 21:29

  

  Tikko Tu sāc vīpsnāt par citu lokālpatriotismu, tas nozīmē, ka Tev arī tas piemīt;)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    19.2.09 21:33

    

    Nu ja!:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• zum

  19.2.09 23:42

  

  Lūk, lūk. Es ar savu kurzemnieciskumu, vai dieniņ, cik ilgi nebiju plātījusies. Padzīvoju gadiņu dzimtajā miestā un še tev. Atkal kurzemnieciskais lepnīgums atdzims. :D

  • Atbildēt

• lavendera

  20.2.09 11:15

  

  Latgaliešu izloksne ir garšīga :P Un raksturs arī ne tāds kā tiem nūģīgajiem čiuļiem :P

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    20.2.09 11:21

    

    Neapšaubu.:)
    Es jau tikai par to, ka citu lokālpatriotisms liekas dīvains, bet savējais - dabisks.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • zum

    20.2.09 11:43

    

    Domāju gan, ka mēs esam nūģi! Mums viss ir, mums neko no citiem nevajag un mēs neko nediedelējam :D

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais