Par lokālpatriotismu
Reizumis esmu pie sevis pavīpsnājusi, dzirdot aktīvu latgaliešu dižošanos ar savu dialektu un novada pretstatīšanu pārējai Latvijai, esmu pieņēmusi, bet nekad ne sapratusi piederības akcentēšanu kādam pagastam vai ciemam. Taču jau vairākas reizes esmu sevi pieķērusi izjūtā vai domas atblāzmā, ka man pašai pret Rīgu ir jūtas, kamēr par Latviju - tikai priekšstats, kas īpaši nespēj rosināt nedz ilgas, nedz lepnumu, nedz piederības apziņu. Ja nu tikai superego diktētus prāta spriedumus.