Romāns trim trubadūriem un sievietei jeb Alus no Beirutas - Lauru lapas 24 no 30
Lauru lapas.



Es varbūt tagad aizsteigšos notikumiem pa priekšu līdz pašām lauru lapām. Man šķiet patīkama doma 1 no 100. visnotaļ erotiska un ticama. Kā lai tagad saglabā domīgumu. Es jautāju ne jau pēc atbildes, es savā nodabā priecājos. Lauru lapām vajag ļaut nostāvēties gurķu burkā un šis varbūt paragrāfs bija lieks, bet nu par cik tas uzsākts šobrīd, tad jāpasaka kaut kas ir, jānostiprina iedvestā bijība un darba spars. Redzi, šeit neviens man nevar iebilst un tā ir labi. Šī ir osta, no kuras iziet kuģis jūrā. Šim nav nekādas ūberkūlās jēgas slodzes, jo šīs ir tāds tauvinieks, priecājas par krasta skatu un gatavs doties jūrā. Šeit netiek izvirzīti sirdi plosoši jautājumi un tā ir labi. Tas nozīmē, ka pēdējās nodaļas paliek jaunajam gadam. 2006, kāda bija tā aritmētika, 0 neskaita, tā nespēj izmainīt. Šajā gadā man paliks 26 gadi, ja izmet nulles, sanāk tieši tas un kur tās divas nulles paliek. Kā tur bija 2010. gadā būs 30 gadi un tad 20+10 ir labinieks un nekas nepaliek pāri, tas būs lielais sprādziens laikā. Līdz tam man ir jāpieņemas spēkā un jākļūst nepārspējamam. Tā tam būs būt. Šeit es neuzdodu jautājumus, šeit es nostiprinu tauvas. Manu mazo draugu pulku pulcē lielas taures. Tādā garā mēs ar zemes dieviem stāvam strīpā un mums ir daudzas, daudzas lauru lapas un skābētu gurķu burka par trim latiem trīsdesmit trim.