:)
Turpinās filozofiskās pārdomas par dzīvi. Tik daudz esmu sapratusi, ka man nav nekādu mērķu, vīzijas vai kas nu tur vēl. Ģimene, n bērni un suns? Noup, kkā nevelk, vismaz tie bērni. Strogā karjeriste, kas sitas pāri līķiem? Diezin vai :) Just chillin around? Īsti nemāku un nezinu, vai kādreiz iemācīšos. Tā iedomājos, ka tālāk par savu dzīvokli netālu no parka un ezera, suni, un kādu laiciņu padomāt par naudu, bet pēc tam tīties uz kādu skaistāku valsti, neesmu tikusi. Galīgi pliekani, galīgi :) Protams, pārdomu vērts ir arī jautājums, vai obligāti vajag tos lielos mērķus. Kaut kā no malas šķiet, ka citiem tādi ir, bet, ja pajautātu, nedaudz šaubos, vai ko vairāk par 'dzīvot laimīgi mūžīgi mūžos' izspiestu...