nu perspektīva
Šizforēnijas izcelsmē nozīme ir vairākiem faktoriem, taču neviens no tiem pats par sevi nav pietiekams, lai izskaidrotu, kādēļ cilvēks saslimst ar šizofrēniju. Pētījumos tiek uzsvērta iedzimtības loma šizofrēnijas attīstībā. Gadījumos, kad tuvāko asinsradinieku vidū jau ir novērota saslimšana ar šizofrēniju, saslimstības risks tomēr var būtiski palielināties. Ja vienam no vecākiem ir bijusi šizofrēnija, tad bērniem risks ir saslimt 13% gadījumu. Ja slimi ir abi vecāki, saslimstības risks pieaug līdz 35-40%. Saslimšanas risku var palielināt arī dažādi nelabvēlīgi faktori, kas iedarbojas uz galvas smadzenēm, kad tās vēl tikai attīstās grūtniecības laikā. Pētīta tiek arī nelabvēlīgas sociālās vides, vardarbības un narkotisko vielu lietošanas ietekme uz šizofrēnijas rašanos un attīstību. Vienlaikus ne katrs, kam ir paaugstināts šizofrēnijas risks, saslimst. Nav skaidrs, kādi tieši vides un dzīves faktori nosaka, vai cilvēks, kam ir palielināts risks, saslims vai nesaslims. Turklāt lielai daļai cilvēku, kuri saslimst ar šizofrēniju, šī slimība ģimenē nav bijusi diagnosticēta.
Pagaidām medicīnas zinātne vēl nevar novērst saslimšanu ar šizofrēniju, tomēr mēs katrs varam mēģināt atrast sevī pietiekami daudz cilvēcības un iejūtības, lai saprastu, ka ar šizofrēniju slims cilvēks dzīvo ļoti mokošā pasaulē, kas ir pilna draudu, trauksmes un ciešanu. Mēs katrs varam meklēt savas iespējas nevis atstumt, bet atbalstīt un palīdzēt.