Romāns trim trubadūriem un sievietei jeb Alus no Beirutas - Valmiera-Rūjiena 19 no 30
Valmiera-Rūjiena.



Māksla rokās, vai ne. Tagad parunāsim par saturu. Kā veidojas romāna saturs. Tu iedomājies kaut kādas lietas un liekas baigi kruta tās pierakstīt. Varbūt risināt jaunus sižetus. Paskaties cik man bija jāuzraksta 17 nodaļas, lai es nonāktu pie būtiskā. Es visu laiku rakstīju romānu, kā biju to iztēlojies un nekādā jēgā. Bet jēga nāk kur? Tur kur marazmātiskais Berelis ar saviem iztēles augļiem karina sakaltušus pautus? Nē, romāns nāk paplestām rokām, bet visādi sīkstuļi savos strausa kaklos saskalotās idejas iedomājas un raksta. Kas man daļas gar muļķiem. Tātad. Kā tu reiz jau teici es tevi mīlēju dikti. Pagaidi novirzāmies no tēmas. Tātad. Ko tu teiksi par romāna saturu. No kurienes tas nāk? No sākuma vienu citu problēmu risināsim. Tātad, es nemaz negribu piepūlēties kaut kādās ierakstās robežās iedomāties kā to visu darīt, tas ir mans dabiskais mehānisms, kas neļauj man iet nepareizā takā. Es tam pretojos, lai cik gribētu dikti būt liels rakstnieks. Tātad. Kur slēpjas atbilde. Varbūt es uzdodu nepareizs jautājumu. Pareizais būtu kāds? Kā sauc tēva reizi katoļu skolā. Kāpēc man ir tāds pretspars pret runāšanu par romānu. Tāpēc, ka es vēl pretojos, es vēl esmu celka. Tātad. Nu kāds ir būtiskais jautājums, kas jādara, kas jārisina pirms sākt rakstīt, pirms būt par diženu rakstnieku pasaules vēsturē. Jūs teiksiet, sāc ar piezemētākām idejām no sākuma iekaro vietējo Karogu un putuplasta cilvēkus. Paņem Jura Šķudīša maigo pakaļiņu notiesā publiski. Uzraksti romānu par Juri Šķudīti. Uzaicini viņu uz pusdienām un aizbildinoties ar varenu mākslu klausīties mēģini izdibināt atslēgas vārdu no kura radīsies tavs pirmais romāns, kas satricinās latvijas publiku un tad tu varēsi iet tālāk līdz iekarosi visu pasauli ar savu nākamo. Ņem vērā, ka galvenais mērķis ir realizēt sevi nevis iegūt vispasaules slavu. Piemēram, es nebūtu diezko laimīgs būdams Harija Potera autors. Tad kāda ir atbilde manam jautājumam. Realizēt sevi, jā tas skan lepni. Gandrīz kā no izrādes nosaukts slogans un savā žurnālā ierakstīts. Tātad kāda bija būtiskā atbilde un neuzdotu jautājumu?

Valmiera-Rūjiena. Braukt uz laukiem saprast, kas ir romāns. Es, piemēra, neesmu lasījis Ikstenu un mani tas neinteresē, bet kāpēc es gribu sagaidīt atzinību un no katra indivīda. Visi nekad nevar mani izlasīt. Liene Priedīte mani nekad neizlasīs, jo es būšu pārāk labs priekš viņas viņa mani nesapratīs. Tā, jautājums sāk izkristalizēties, tātad, kāpēc vispirms kaunēties no rakstniecības. Tāpēc, ka par to nerunā. Par to īsti vīri nemēdz runāt, jo rakstniecība ir kaut kas intīms un rakstnieki, kas sevi uzskata par rakstniekiem sūkā pēc definīcijas. Tātad ar kādu asociāciju aizpildīt asociatīvo telpu savā iekšējā rakstniecības teritoriumā?