Līdz ar asins straumi caur asinsvadiem slīd melns diega pvediens. Bezgalīgi tas riņķo un tiecās uz sirdi, ko sasniedzis satin savā dzelžainajā vijumā, atstājot derdzīgi surstošus ievainojums, lai momentāli aipzlūstu pa artērijm, turpinot ierasto ceļu.
Uz sekundes simtdaļu es izgaistu, es esmu tur.. bet nu vairs nē.