darba biedri ir tīk smieklīgi. kā viņi dejoja. nu jā, mums tas bija visīstākais kīno. deju plača malā nolikām krēslus, sēdējām un smējāmies - skaļi. vienam tur ļoti nirvana patīk, viens ir cīkstonis. iepazinos ar darba kolēģa draudzeni. tik oficiāli 8)
ledusskapis bija tik liels, ka tajā varēja pat dejot. baseins bija tik hlōrains, ka tagad esmu balta. nu nedaudz. nu labi varbūt arī nē, bet baltāka gan. no 10 nagu dimantiņiem palikuši divi. "nē, man viņi nepazudīs!" ar mazajiem čillot pa piepūšamajām atrakcijām bija varen jautri. "evīit, davai kurš ātrāk augšā!" ejot gulēt logi tā trīcēja, ka gulēt aiziet nevarēja. es tikai dzirdēju vienu no vakara labākajiem teikumiem - "un šīs laikam ir beigas" -svēts teikums. mēs bijām vienīgās, kas peldēja tajā drausmīgajā ūdenī, kas tāds bija dēļ zivju barības. bombenes baseinā un viss ir tik nošļakstīts. pingponga galds saplēsās. un es nemaz nepiedzēros. tas laikam ir tas, ar ko es varu lepoties atšķirībā no VISIEM pārējiem.