Ja vārdi būtu vardarbība, es būtu staigājošs zilums. Ne jau zilonis un ne jau uz mēness.
Pilnmēness ir "aizgājis", man vairs nesāp kājas, un ausīs arī vairs nešņāc, un es vēlos, lai man pietiktu apņēmības īstenot visas pusnomodā nosapņotās idejas. 40 vairs nav aiz kalniem, jāsarauj, kamēr Pļāvējs nav uzaicinājis uz superīgu andergraunda ballīti ar Džimu Morisonu.
Vispār, kopš melnādainais kolēģis manas vecās, pusizjukušās kedas ar miroņgalvām nosauca par "dope", pastāvīgi gribas darbā runāt popkultūras gangsteru žargonā. Šeit taču nav iespējams novecot, pamēģini tikai, un zaudēsi ne tikai spēju tolerēt, bet arī tādus saulstariņus kā šobrīd aktuālo tendenci skicēt muļķīgas bildītes darba laikā.