Romāns trim trubadūriem un sievietei jeb Alus no Beirutas - Trompetista sapnis 11 no 30
Trompetista sapnis.



Nu kas jauns? Vai trubadūra sapnis ir reāls? Vai mana dzīve telefona saruna? Es tevi slikti dzirdu ar nolūku. Maniem matiem vajadzīgs jauns remonts, jauns izskatīgs meistars, jauni muskuļi un jaunas asinis. Vislabāk atbilst cilvēku, es gribētu būt briļļaina. Ar galvu turu rokas kopā savādāk esmu dimbā. Krekšķinās mazs gepardiņš, esmu lauvas varā. Lauvam zelta auskars nabā izskatīgs pēc velna. Pati mugurpuse zeltā kārpas manas acis maigas. Mēness visu daiļu dara ceļā apspīdēdams maurus. Kā lai tieku augstā kalnā ja pat Sīsifs nomirst badā. Kā lai rādu svešiem ļaudīm savu cietušo un trauslo māti. Matka viņi mani sauc rādot ar pirkstu uz cirku. Cik ir pulkstenis es saprotu un tūlīt atmetu nevajadzīgu plezīru. Kāpiet augšā, es pavedīšu. Līdz ar Torņkalna staciju es bāls un kreisām rokām palieku. Manis paša audzēts lauvēns smaida bikli somā raugās. Peli redzējis tas esot starp pūdernīcu un Nīcu. Es Lisabonā ķēru trieku un atveda mani ar visu manu liesu. Gaļu neēdu, viss lauvēnam par godu. Manas krēpes viņa gods, mūs tik pesticīdi apdraud. Varbūt uzsmēķēt un raudāt kā to dara kino ļaudis. Mušmires un lūpu krāsa, zobu birste mušpapīrs. Kino kadrā ietilpst bēdas, manas patiesības sēras. Kolīdz būšu pilngadīga tā ar tevi došos cīņā. Mūsu plaušas gaisu tvers, manas rokas tavās smelgs. Tā kā debils dzejolis sanāk manas pamasē mani es tava es tava. Ko līdz pretrunas, ja vistu kūtī gaismu skaita. Elektrību rēķināt, to tie neprot, dīkdieņi un slepkavas visi vienā maisā bāžami. Kā ar roku atņemti skatās acīs cirkšņlauži. Es gribētu būt pareizāka, bet viss, kas manī palicis ir bāka, kas gaismu dod un pati naudu neņem, viss man jāuztur un drebu pie katra mazā impulsa, kad priekšnieks brauc ar ampulu pie manis svinēt Jauno gadu būsim visi priecīgi. Nudien.