Romāns trim trubadūriem un sievietei jeb Alus no Beirutas - Puškina palka 5 no 30
Puškina palka.



Ar kādiem rezervuāriem, ar kādām domām koka galā parādās ugunīga bumba. Klejo gaismas pilī pūlis un grib noskaidrot, no kurienes rodas nogurums. Ja es to pats nesaucu, bet tas atnāca un uzstājas. Es it kā gribētu visu varēt kontrolēt, bet kas zina, ko var sagaidīt. Es esmu pa pusei dzīvs. Pagaidi. Vajag padarīt procesu dzīvāku; nevajag attiekties pret darbu kā pret kaut ko ļoti svarīgu un pienākumiem piesūcinātu. Es redzu tavās acīs mazliet skumju, bet siermaize mana. Vai redzi kā tuvojas manām acīm tavas acis. Nevajag arī mēģināt uztvert tieši pastarpināti veselo saprātu. Meklējumam nav robežu , bet košļājamā gumija divas kapeikas.

Garšīgi kā tev garšo intravenozais sacepums. Tev roka mazliet .. un nemāci man kā rakstīt. Tev roka mazliet šķībi stāv, tas būs no piepūles. Tagad zinām, kā uztvert panākumus. Kušete, matracis, skapis uz mūsu labsajūtas. Mūsu labākais draugs, feldšeris mutautiņš. Redzi kā saprotas manis paša redzētie bērnu nama audzēkņi. Kad pazuda pavedienu un neko no uzrakstītā neatcerējās putuplasts. Mazliet mazāk bērnišķības un tu redzēsi mani roku rokā ar vairākumu dvēseļu. Seko lielajai kolonnai, tur būs gandrīz visas sacensību acis. Labrīt, tagad seko mazākās no mūsu kājstarpēm. Un pēdu sēnītes, kā nemazgātā duškabīnē es ienācu tavā dzīvē un mēs saderinājāmies. Pukins rakstīja labu dzeju, dažs viņu uzskata par ģēniju un drūmā pūlī skata dzeju un visiem pirkstiem skola mani atbrīvo skaties kā atkāpjas ģēnija sodrēji visi kā viens man nav pieejami, jo aizņemtība skaties kā viņa tup kājas pie krūtīm piespiedusi un pūš stabuli ar kājstarpi. Ha, garam nav jābūt, es neesmu vergs. Tu esi putuplasta cilvēks.