rekā mūs ievilka kājas pa priekšu zods uz augšu aizšņorē kārbas ar dāvanu smaku un dūmu vārdi un mātiss ar vāli un krēpes u mdažādi vārdi ar sapavu raktīas mājas uz azotes uzlikti mangaļu stādi izvāri māsiņu dāvis unz krasns auc mani uz mājām ir pietiekoši daudz ko teiktt ar maziem subtitriem nezinu valodu zinuk aa jābaidās no sāļiem solījumiem nakts naāk ziemu nes paklupa divas ar pusi nedēļas aukgstas smejas ruksis u mekle kā piecelties un samainas vadi un kūtsmēsli stāvi nes uz atraugām divas māsiņas krāsniņas kroāso mutautus biljarda deguni sarkanas ūsiņas aizrijas mantrausis keljo pa pruvu divas automātu kārtas u n meklē savas māsiņas kārāsiņas un nezina adresi bet zina pagales vārdus katras sadedzinātas dzīvības smārdus zina netici tā jau tas notiek kad kreisā roka pet gaismu sacērt gošu krāsas smalķās ainavās un debīlas atvadas no kokiem izšļūk atvases maziem gobelēniem pieteiks krāsas ja pateikšu savas māsas vārdus un tukssneša krāsmatas atpakliek no mūsu gonkām un dervišiem un tālivalžiem un dundegām un smaragdiem dūdina nesaprotamas gonkas tā teica zaratrusta un mna nav ko piebiltst ijo esmu gājputnu balva un tu neziin kā sauc manus ausktsus toņus toilets uz apvāršņa un drebošiem soļiem nāk pastaitgā saule un deviņas vēstules atnesa saujā krāsmatas smailas uz vēdera graize ar žileti ulziesmo jauni vārdi un vaidi ar smaidu uz lūpām vaidi un atvadies no pelēkām brīvidienām krāsainās salās pie grieķijas orobežas kas palika pilna bezgala smalku tīklu no vilnas un zivīm asakas iestrēga kaklā un deunā saauga olīvjukauliņi un tā viņi teica mūs sauca un sauc par dvēseles atkušņiem dāvid zobs mani no tevis šķir deviņas vasaras mani no tevis šķir tālavas aturētājs ir mūsu tēvzemei viss ko var vēlēties tikai manas brīvības nav un es nemaz negribu jo esmu izclineiks skolā un karoju tēvijia filmā par prēriju esmu izcielnieks filmā un mabudžeta kadrā ietilstpu ar visām mašinām runājos un dzejoļu rakstu un māsiņas sacērtu gbaali nāsies par daudzām naudām atbildēt nākseis ko es tad teikšu policijas priekšniekiem kas sacirta manu zodu uz atvadām ar kulaku ietrieca zobratu ausī līdz atmatam un koši sarkanas giasmas nāk stāvēt manas gultas galī un palagi stāvi no briesmīga aukstuma nnāk dūdo vējš a aiz aizkariem paslēpa sakrustotas kjas man palika parādā klauni nāk riedami smaidīgiem viepļiem es nezinu parāda manas ausis ir

dekamerons ar uzliesmo dāvidi šovi un krogi un krāsas un karātavas un meža laumas mazas plikas sērkociņu galvas manam asins radiniekam nav vārda es esmu pats par sevi visu šo ziemu pacilājsi pāri un namatēvs ir no manas rases izliecies ka dzirdi jo esmu ar parādu apgrūtinatas krūtis