izsametu sevi un citus savus lietotājus no frendlistes un nav man vairs ziņas, ko tie dara. katrs ieraksta
mirgo lampiņa, sirds indīgas uz paplātes rokturi mežģīnes rāpuļi kroplis mašīnas kaujas mašīnas degunu urbšana maizes kastes sarkanas rozīnes lidmašīnas dzeguzes košas krāsas mezglu devīzes muskuļu rozīnes degunu pilieni draiskas mašinsa ar skortīm izrakstītas lazdas metamie kauliņi dzēšgumijas lidlauku garaiņi seržanti pleiceles kovārņi mefistofelis durbāns uz austiņām pule kaismīgas rozes uz matiem un atplēstiem reikjevikiem postulāts neeesi urena mana maizes pasaule manu dokumentu mapes un durvju spraugu smilškaste es esmu gandrīz izmirusi vācele no vācu valodas saprante maziņa, bet es cīnos man ira aksti un kārtīgas kandžas lirika nav visu nelaimju cēlonis es aizmigu un turpināju rakstīt be t nekas no tā nav vērtība jo esmu zīdainis un sandales virves pār pasauli uznminiet sauki virs pasaules karinas drūmas dvēseles un maizes kastes rej un smejas suns uz manu pusi un tu visu laiku skaties nekur citur kā tikai manās acīs kaist zirgu stallis un tu mani redzi bet es tev i nē atvaino mūs saista tikai ršainas drēbes un mazgadīgs prieks appar padarītu darbu un tu smejies es raudu mūs vieno slazdi un putniu bari kaismīgām dziesmām mēs uzlejam tēju un pakaram mēteli vienu pret seinu ar rokām izstpieptām pār betona vagām pār stiklotām rabarberu silēm nāk klajā valdis dzinulis un iztraucē rokturus no manām anāsīm nāk dziesmturis un tu turi muti klaudz v'varees ritienī es atvainojos par slikto servisu jo manām acīm nav ļauts redzēt brīnumus u n tu skaties bet neredzi mājas jo rokturi slideni mnāk lidmašīnu vāveres krīt kokos izplletņi kārni un nosmok striķos rāmi kodaļu kārni meatēti rožkrūmi bez sugas san mušas bet kas zin amnu paroli tu salaspils koknese manu rokturu malaziija laizīja košļenes u n kādas ugunis divas ais sadālās rokturi un paliek acābols un divas rododdendru stādi un mājvaboles un kurī stendā mešmires stāv kaķis mežā viens besz bises bietes sargā mazas mušmires straujāk aug par bērnziem vieniem pašiem mežā nav ko darīt svētā vietā krustu pārmet kašķejs nāca meta kurpi pret salaspils mālu un meta ūdeinī divas trubas un tā tas aiziet gadus no vietas izlasi mani unn turpini skaldīt cik tu vari redzēt ti k tu dzirdi redzķa smaržo divas ietas reizē skaties redzi nava kaudzes manas viarāk tavaas naudas nekā sviedru izlietu un sasmletu un ko lai dara kaudzēm naudas nava akur to likt uz palodzes vējā izneša'košļenses manu roku neturi stipri jo man iroka ir slima bet tu veseelu mūži gbu neesi mani redze'jusi jo es turu tavu roku savējā un mūs škir divas arp usi sekundes u mēīzīgā mierā un untumā es skrienu pret saules punumu riža sūnas un matu gumijas es neredzu kā tu izskaties pretī mnaāk saules pinumu dīvainas figūras nāk radioviļņi un tastatūras kārnas pret gaismu izskataās divas spuldzes kā manās jaunības fotogrāijās es neredu kā tu izskaties tiešām es nemānos
aiziesim pasēdēt saule kā kartona manu muti silda kājas starp galēju vietu uz mēnesss saule atstāja komētu monētu varbūtējās saskrejaes vietas un tomī priekš maniīm nav vietas uz szemes kā dolomīts māk mest uz akmens asmenņa oglītes un mnāka divas gumijas viena par otru lēkā uz morica apziņassmok kronas un la'dē suņus paldies gumijas saules karstumā izlija ugunis mesties pret saplāknsi skaidas un harpijas mūzijas varonis iznestiet pastaigāt es esmu visrtuves sulainis mesties pret karstumu pret saules pinumu
sunim na vnaudas suns dzīvot grib bet saraujas kastrēts suns pert gribu strādāt velkas nav uzvijas nav potences nav garau sarunu provinces uzsmaidi sunim bez astes kaula nav gumija nav apetītes suns grib dzīvot bet nesaprot valodu nevar paprasīt algas pielikumu nav saprantems starp gumiju un tēviju starp priekšnieku un rozīnes krējumu gribu jogurtu es esmu gandrīz izsalcis līdz panīkmama līdz zpsķu izsīkumam laba tā te'vu zāle kas sit galvu pagaldā uzsit mani gaisā tagad esmu krūpja un maizzi zini pati visu galvu no galvas visu kanālu izvsvēra no viena gala līdz otram un saprata ka nav vērts sastapties ar gaismas pili un visiem griesiteim nav vērts pateikties jo sula nav mana sula bet dievišķa sula un tā mēs skrienam prtim sulai