#dzejoļi# ([info]bubuciic) rakstīja,
@ 2004-10-05 00:54:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man shkjiet, ka esmu slima
esmu tik slima cik normaals cilveeks speetu saslimt
esmu iegrimusi dziljaa purvaa
aaraa nespeejot vairs izliist
kaapeec taa notiek
kaapeec ir kaads, kas speeciigaaks
kaads, kas speej visu sagriezt
kaads, kas iedvesh mulsumu
liidz ar briidi, kad zuud gaisma

iekaare, vai tas ir vaards
taa naak un aiziet
taa uzplaiksnii un dzelj
tik reibinoshi kaardina
un liek tuvoties un aiz rokaam rauj
tai gruuti pretoties
gruuti no taas noveersties
gruuti no veelmeem atteikties
kaa chuuska
kaa chuuska taa ved un vilina
un, lai kaads tai greekaa iekriit

mana dziive ir kaa vaarti
es tos aizveeru
bet kaac paar seetu paarkaapj
un pati, pati kaa liels muuris
kuru nav iespeejams satricinaat
bet kaads panjem, atnaakot to gaazh
un juutas,
ja speetu
ja vareetu
ja justu
tad kaapeec es taa dariitu

(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?