nē, tu nesaproti. jā, dzīve ir smagi biedējoša, nesaprotama, riebīga utt, pie tam paša prātu pārņēmuši sūdi, visapkārt pasaules gals un velni vien, kuri dzīvo, domā pēc manas atmiņas par to, kas ir cilvēks, un arī mani baksta dzīvot pēc līdzīgiem murgiem. jā, tas ir ļoti izklaidējoši un pat atkarību izraisoši, bet tas, ko es saucu par "esiiba" eksistē blakus, ārpus visa tā, kas liek tev mīlēt, baidīties.