don't speek..

es lasu viņa pierakstus.. tie ir matemātiski apzīmējumi.. formulas utt., taču redzu atšķirību un izmaiņas- ne vien viņa rokrakstā, bet arī viņā pašā.. un tas tik savādi iedzeļ manos spārnos.. viņš ir mainījies.. viss ir mainījies.. nekad vairs nebūs tā kā bija vai kādreiz varēja būt! Tas ir lieliski, taču.. galvenais- vai viņš ir mainījies uz labo pusi?! Gaužas aizdomas, ka nekas labs jau tur nemaz nav.. (zinot arī pāris faktus).

  šovakar man pietrūkst viņa. Šī mazā puiša, kurš lika man pārvērtēt visas man pieejamās vērtības un par tādām padarīt arī tos sīkumus, kuri man likušies nenozīmīgi..

hmm.. bet lai nu paliek šīs atmiņas, ilgas un viss pārējais, kas ar to saistīts.. lai paliek tas viss mazajā atmiņu lādītē, kuru noglabāju dziļi, dziļi savā sirdī, kurai pati vairs nespēju tikt klāt.. ir pagājis jau vairāk nekā 1/2 gads.. un te pēkšņi es atceros, ka mēs bijām tik sasodīti laimīgi.. pārāk laimīgi.. un tāpēc atteicos no tā. Cik gan dumjš var būt cilvēks, kad tam ir viss, ko viņam vajag.. vai ne?

galu galā.. nu es zinu kā tas ir.. kā tas ir kad cilvēks, kurš Tev nozīmējis tik daudz, Tevi uzlūko ar nicinājuma pilnu skatienu. Savādi, taču pasaku paldies.. savādi ir arī tas, ka atšķirībā no šī cilvēka, spēju atminēties vienīgi pašus labākos, mīļākos, skaistākos utt. brīžus, kurus pavadījām kopā..

  Kārlis izskatījās tiešām lieliski..