Kurvjzieža kontemplācijas

Par triviālo, pēc trešās vīna glāzes

krii

19.3.08 16:21

Un, raugi - brīžos, kad tos, kuri mūs mīl, gribas iepriecināt ar savu skaistumu, prātu, humora izjūtu un interesantumu, nāk atskārsme, ka viņus pašu mēs mīlētu arī bez visa tā paša, ka atribūts nav substance, un tā tālāk, ka mīlestība (gandrīz uzrakstīju "mīklestība")ir pati par sevi, ka galu galā Dieva vienīgā saprotamā funkcija ir mīlēt tevi kāds nu tu esi, arī nesmuku, dumju un ņerkšķīgu, un tikai viņam tas nevainojami sanāk, un vienīgais iemesls, kāpēc viņam tas sanāk labāk par visiem citiem, ir tas, ka viņam nav pašam savu nesmukumu, dumības un ņerkšķu, - tāpēc tu, lai kāds arī būdams, nevari jelkādus kompleksus viņa dievišķajā psihē atdzīvināt.
Un līdz ar to - jo stiprāk kāds tevi mīl, jo vairāk kā dievišķa atklājas viņā, kamēr par tevi pašu, piedod, tas neliecina neko, pilnīgi neko.
Bet es esmu iereibusi, neuztveriet mani nopietni.

• 4 raksta
• ir doma

• raaha

  19.3.08 16:50

  

  labi rūkts ;) nejūtās tās 3 glāzes.

  • Atbildēt

• optimiste

  19.3.08 16:54

  

  Pilnīgi normāls prātojums. Tas man asociējas ar ko nedaudz citu, piem., triviālo jautājumu:"Vai tu mani mīlēsi, ja būšu nabags, bez tā un šitā u.t.t" un tad man nāk smiekli, jo cilvēku jau mīl tādu, kāds viņš ir un, ja tā padomā, ja cilvēkam ir dots kāds īpašību kopums (nu vienalga... visur barvedis, spej pielāgoties, no nekā uztaisīt biznesu), tad arī pēc krīzes, pateicoties šīm īpašībām, viss nokārtosies. Cilvēks nav atdalāms no savām īpašībām un prasmēm :)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • barvins

    19.3.08 17:59

    

    "Cilvēks nav atdalāms no savām īpašībām un prasmēm"
    Ir gan - nogriežam rokas, vairs nemāk ēst ar dakšiņu.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• tipa75

  20.3.08 00:20

  

  Ui, cik jauki teikts. Labs vīns!

  • Atbildēt