Kurvjzieža kontemplācijas

Un, raugi - brīžos, kad tos, kuri mūs mīl, gribas iepriecināt ar savu skaistumu, prātu, humora izjūtu un interesantumu, nāk atskārsme, ka viņus pašu mēs mīlētu arī bez visa tā paša, ka atribūts nav substance, un tā tālāk, ka mīlestība (gandrīz uzrakstīju "mīklestība")ir pati par sevi, ka galu galā Dieva vienīgā saprotamā funkcija ir mīlēt tevi kāds nu tu esi, arī nesmuku, dumju un ņerkšķīgu, un tikai viņam tas nevainojami sanāk, un vienīgais iemesls, kāpēc viņam tas sanāk labāk par visiem citiem, ir tas, ka viņam nav pašam savu nesmukumu, dumības un ņerkšķu, - tāpēc tu, lai kāds arī būdams, nevari jelkādus kompleksus viņa dievišķajā psihē atdzīvināt.
Un līdz ar to - jo stiprāk kāds tevi mīl, jo vairāk kā dievišķa atklājas viņā, kamēr par tevi pašu, piedod, tas neliecina neko, pilnīgi neko.
Bet es esmu iereibusi, neuztveriet mani nopietni.