Pilnīgi normāls prātojums. Tas man asociējas ar ko nedaudz citu, piem., triviālo jautājumu:"Vai tu mani mīlēsi, ja būšu nabags, bez tā un šitā u.t.t" un tad man nāk smiekli, jo cilvēku jau mīl tādu, kāds viņš ir un, ja tā padomā, ja cilvēkam ir dots kāds īpašību kopums (nu vienalga... visur barvedis, spej pielāgoties, no nekā uztaisīt biznesu), tad arī pēc krīzes, pateicoties šīm īpašībām, viss nokārtosies. Cilvēks nav atdalāms no savām īpašībām un prasmēm :)