ak, kā es gribētu, lai tu beidzot met pie malas savu gļēvumu un pasaki visu, pilnīgi visu. es gan zinu, kāpēc tas tā. ja tu pateiksi šos beidzamos vārdus skaļi, tu parakstīsi pilnīgu spriedumu mūsu attiecībām (tiesa, pareizāk būtu teikt - bijušajām attiecībām), tu nogalināsi to mazumiņu, kas vēl palicis, to cerību, kas noteikti mīt arī tevī.

es arī esmu gļēva un nekādi nevaru saņemties tev acīs visu pateikt. laikam pareizāk būtu pateikt, lai tu izlasi Paulu Koelju grāmatu "Vienpadsmit minūtes". varbūt tad tu beidzot saprastu. tās visas izjūtas, visas cerības... nu nekad, ja turpināsies šada situācija, es tev dzīvē nepateikšu to, ko jūtu.