Tā ir pašiznīcināšanās. Viena vienīga sāpe, reizē fiziska un garīga. Un nē, nekādus "tas ir psihisks traucējums" vai "diagnoze!". Muļķības. Visam ir cēlonis, nevis pasaule balstās uz jau gataviem rezultātiem. Nevis "žēlojiet mani, jo esmu nenormāla un slima!" bet es esmu parasts cilvēks, kuram dzīvē viss notiek ar kādu "tāpēc, ka...".