Šodien dabūju savas vizītkartes. Vai tas ir dīvaini, ka jūtos kā krēslas zonā nonākusi? Man tās nekad nav bijušas un, ja pavisam godīgi, man liekas, ka patiesībā jau man tās arī tagad nafig nevajag. Bet...pie klientiem it kā braukāties sanāk. Vēl joprojām jūtos kā pasaules lielākā muļķe, kura slēpjas aiz gudras apzinības maskas. Ja tas burbulis kādreiz plīsīs es ielīdīšu zemē. Sajūta, ka es dzīvoju divas dzīves.