Kurvjzieža kontemplācijas

Par sentimentālo

Krāšņais Kurvjziedis

Par sentimentālo

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tūlīt būs atkal jāmetas skriešus. Manikīrs gan šogad jau noteikti nokavēts, aijaijaijai!

Gribēju tikai pierakstīt, lai neaizmirstas, ka ne tikai mana humora izjūta, bet arī mans sentiments ir galīgi ne-amerikāniski orientēts. Jo, kad mēs ar māmuļu skatījāmies "Bezmiegu Sietlā", tā vien vilka uz lielu žāvu, un ik pa brīdim bija jārunā, cik kur mandarīni maksā un kā cepeti vislabāk apdarināt. Un tad, kad beidzās, un bijām pa īstam sapratušas, ka beidzies, tad ķērāmies klāt "Rudenim Ņujorkā" - nu, man gan vispār ne grāmatas, ne filmas par veciem draņķa jākļiem un sirdsšķīstām jaunuvēm nekad nav gājušas pie sirds, jo es nekādi tās jaunuves nesaprotu, pašai vīrieši mana tēva vecumā nekad nav citas jūtas raisījuši kā vēlmi pakniksēt un pateikt onkulim atā - bet, nu labi, es tad vēl kaut cik ciniķe, vismaz reizumis tā iztaisos, taču mana māmiņa, pensionēta skolotāja, viņai no maigām, saldi traģiskām jūtām būtu kas vairāk jāsaprot. Bet, kad gāja uz beigām tā filma, un meiča slimnīcā taisījās tā kā uz miršanu, es neizturēju:
- Kaut nu viņa neidzīvotu! Tad tas gals būtu tik neizturami sīrupains, ka jāvemj!
- Jā, es ar to pašu domāju, tikai kauns bija teikt - atsaucas mana māmuļa. - Varēja tagad nomirt, un tad vismaz kaut kas no tās filmas, kaut drusciņa gaumes.
Atviegloti uzelpojām, kad skuķis bija pagalam un Gīrs tādu dikti bēdīgu ģīmi skatījās mājās uz Ziemassvētku eglīti.
- Nu i paldies dieviņam. Jāiet cept pankūkas! - māmuļa jau slejas no dīvāna.
- Pagaidi, tās vēl nav beigas! - es aizrādu. - Viņš tagad traģisko pārdzīvojumu varā noteikti izdarīs ko cildenu.
- Ā, pareizi, - māmuļa atplaukst! - Viņš varētu salabt ar savu meitu un pieteikties auklēt mazbērnu, piemēram.
...un pie nākamā kadra mēs abas ar skaļu Yesssssss!!! lecam augšā un smiedamās ejam uz virtuvi.

Nu, tā man ar tām amerikāņu melodrāmām - ne noraudāt, ne pasmieties! Cita lieta - "4 kāzas, vienas bēres" vai "Tāda ir mīlestība" - gan gaumīgi liekas, gan asprātīgi, gan teju ne uz raudienu pavelk.
Ja nu man kādreiz tomēr nejauši gadīsies kāds bērns, es viņam neļaušu skatīties amerikāņu filmas - izņemot Rodrigesu, Tarantīno, Injaritu un Džārmušu - līdz pat 20 gadiem. Jo citādi pēc tiem 20 gadiem mums vairs nebūs par ko runāt.

Un lai Jums visiem atnāk varen jauks gads!
Priekā!
  • viņa jau bija redzējusi!
  • bērniem līdz 20 vajag skatīties visādas filmas, lai iemācās atšķirt:)
  • 4 kāzās un bērēs tik vien ir no jeņķem kā Endija Makdauela. Visi pārējie tur ir lieli britāņi plus daži jaunzēlandieši - scenārists un menedžments.
    • Bet to jau es saku - no britiem es uzreiz saprotu, par ko jāsmejas, par ko jāraud. Bet no jeņķiem - ņe figa!
  • diemžēl vai par laimi tu esi īsta latviete.
  • Rudens leģendas es skatījos, kad biju tikko kārtējo reizi aizbēgusi, un raudāju, ka plīkšķēja vien.
  • [info]
    Oh, c'mon.
    Three Burials of Melquiades Estrada, Citizen Kane, The Graduate, To Catch a Thief, Roman Holiday, Breakfast at Tiffany's, Singin'g in The Rain, Into The Wild [Šona Penna jaunais režisējums], Silence Of The Lambs - tās visas ir lieliskas amerikāņu filmas, kas uzreiz nāk prātā, un noteikti te varētu piestādīt milzīgu sarakstu, ja piedomātu.
    nevajag jau uzreiz par visu spriest pēc sliktākās mērauklas.
    latvieši pa lielam jau arī ir idiņi, un tomēr atrodas arī kādi pieņemami eksemplāri [saku to kā idiņu nācijas pārstāve].
  • Vidusskolas beigās iepazinos ar kādu jaunekli, kas traki gribēja kļūt par virsnieku,
    - Hmmm,- es teicu. - Diezgan nepopulāra izvēle. Kāpēc uz armiju? Parasti visi no tās bēg.
    - Man bērnībā nebija nevienas rotaļu pistolītes, - viņš atbildēja. - Vecāki neļāva.
    Šo dialogu es atceros vienmēr, kad kāds taisās kaut ko bērniem " viņu pašu labā" aizliegt :)
Powered by Sviesta Ciba