un tik traka diena sen nav bijusi.
rīts. pamostos aizsmakušu kaklu, jēlu deguna iekšpusi un sajūtu tādu, ka varētu izklepot kuņģi. aizgulējusies biju minimāli. mamma lika ēst zāles, kas garšo pēc pulvera, kā man viņas nepatīk! -nē, man nepatīk! aizmirsu sataisīt zaļo tēju, nekas. izeju ārā - lieliski! visi mani "mīļākie" dabas apstākļi reizē - sniegs, lietus, vējš. ejot līdz stacijai, notiek spēles ar lietussargu. ļoti jautri līdz brīdim, kad lietussargs sāk mani sist. stacijā - vilciena nav. rīt es braukšu uz matemātikas olimpiādi, bet nespēju pareizi apskatīt vilcienu sarakstu. neko darīt, eju uz mājām. mēģinu sazvanīt kādu klasesbiedru, lai iegūt Mārtiņa numuru un no viņa uzzinātu vai nav par vēlu braukt vēlāk. -nav nevienam! vai viņam neliekas jocīgi, ka nevienam klasesbiedram nav viņa numurs? mēģinu sameklēt Oto numuru. sastapos ar ko interesantu. Līva: "man nav, bet pajautā Baibai." Baiba: "man nav, bet pajautā Līvai." neskatoties uz mašīnu trūkumu un to nespēju darboties, es tieku līdz Rīgai. un es nokavēju ģeogrāfijas olimpiādi, lai gan nu man tomēr šķiet, ka nenokavēju, bet tas lai paliek manā ziņā. arī vienīgo vēlamo personu neredzēju Albertā ielā 10. žēl.

tālāk aizraujošā iepirkšanās kopā ar mammu. nu kāpēc manī nav sieviešu neprātīgā vēlme stundām ilgi iepirkties! mani mēģināja aizsūtīt mājas, uzpērkot. uzpirkt uzpirka, bet paliku līdz galam. -izturēju! he, he. man ir rozā ska kedas. ļoti piestāv man.. nōot. redzēju mazus īmo kidus, netīrām mutēm, ļoti savdabīgus.


ja nebūtu tas snieglietainivējainais laiks šī pat būtu parasta diena. bet nav. nopirku sev grāmatu, labu! pašai prieks par sevi. un tagad es ēdu zemenes par kurām sen jau sapņoju. tās gan nav tās no vasaras, bet zemenes jau vien ir.

un rīt es celšos un nepieļaušu lielāko šīs dienas kļūdu. -nokavēts vilciens.